27.okt 2020
Krīzes mēdz būt dažādas. Globālās. Tās, kas ekonomiskās un veļas pāri visai pasulei kā neapturams vilnis. Kad darbu zaudē tūkstošiem cilvēku un šķiet, ka patvēruma nav nekur un nevienam. Privātās krīzes. Tās, kas dzīves apnikums un apātija, kad vairs negribas neko, kad vairs nevari neko un, kad iešana uz konkrēto darbavietu ir apnikusi kā rūgta nāve. Arī tās, kas lokālās. Kādu dienu tu pamosties, bet tavs darba devejs pēkšņi nobankrotējis vai arī atradis spējīgāku aizvietotāju. Lai vai kā... jebkura krīze cilvēku nostāda izmisuma situācijā, kad ierastais dzīves ritms un stabilie ienākumi pazūd un nav zināms kad un vai vispār atgriezīsies.