Savulaik daži mani paziņas “labākai veiksmei” ieplānoja savu kāzu datumu zīmīgos datumos 07.07.07 vai 08.08.08. Laikam jau ticot, ka ciparu trīskāršošana palīdzēs iekustināt pareizās čakras un stiprinās laulību. Iespējams, kādam šī māņticība tik tiešām palīdzēja ilgāk un ciešāk turēties kopā, bet kāds - nav spējis saglabāt laulību pat ar visu numeroloģijas maģiju. Statistikas ietvaros, tā teikt.
Tiesa, jauno laiku vēsture pierāda, ka statistikas ignorēšana iepretim emociopnāliem untumiem nav raksturīga tikai jaunlaulātiem. Tāpat kā kaprīzas līgavas gribēšanu pēc “maijpuķītēm decembra vidū”, es šobrīd uzlūkoju visdažādākās “gobzemveidīgās” petīcijas Latvijas valdībai “pārtraukt kovidu tepat un tūlīt!”
Iespējams, pieprasījumu par vispasaules mēroga cilvēktiesību pārkāpšanu būtu daudz prātīgāk uzreiz adresēt Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kur mums tomēr ir zināms “blats” un varas sviras uz kovidu, visticamāk, ir daudz efektīvākas.... Taču, kā mēdz sacīt untumainas līgavas: ja ļoti gribas, var arī šitā!!!
Lai tā petīciju būšana iegūtu pareizo kosmisko vibrāciju, tautas saprāta iekustināšanas pasākuma datums izraudzīts, ņemot talkā pareizās ciparu kombinācijas un, iespējams, ka pat atsauci uz Vatslāvjiem, kas esot bijušas greznas dzīres pirms Ziemassvētkiem un pirms nogurdinošā gavēņa. Tā teikt, visefektīvākais piketa rīkošanas laiks i pēc kosmoloģijas, i pēc numeroloģijas, i ar visu vēsturisko atsauci ir atrasts. Nu, tad, lai veicas!
Savukārt es te gribētu piebilst divas lietas.
Pirmā, būtu statistika. Kopš oktobra sākuma, kad saslimstība ar Covid -19 piedzīvoja strauju augšupeju, Latvijā katra nākamā nedēļā bija nesusi videji +20 līdz +30% saslimstības pieaugumu pret vēl iepriekšējo nedēļu. Svētdienā, kad Krišjānis Kariņš izlēma mudināt valdību uz daudz radikālākiem ierobežojumiem, tās nedēļas statistika pirmo reizi bija +50% pieaugums pret nedēļu iepriekš. Uzliekot roku uz sirds, uzdosim sev jautajumu: ja es būtu valdības vadītājs, kurš pēc papīriem un pēc sirdsapziņas nes atbildību par šo valsti, kā rīkotos es?
Otrā, tāda kā fabula. Man, tīri subjektīvi, visas "gobzemveidīgās" aktivitātes atgādina stāstu par tītaru pirms Pateicības dienas. “O, šī ir mana iespēja beidzot nonākt uzmanības centrā,” domāja tītars, ar prieku vērojot sagatavošanās darbus Pateicības dienas svinībām. “O, es šajā ballītē beidzot būšu pats pats pats pats galvenais," gavilēja tītars un uzaicnāja visus sava aploka draugus uz grandiou pasākumu. "Beidzot es pārspēšu to lecīgo gaili un visi mani novērtēs," triumfēja tītars. “O, jā…. Un kā vēl novērtēs,” domāja saimniece, mazgājot ābolus.
