Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.
Izmisīga vēlme palīdzēt un vienlaikus bezspēcības izjūta šobrīd māc neskaitāmus Latvijas cilvēkus. Ukraina lēnām noasiņo, bet pasaule uz to noskatās, jo tieša iesaistīšanās nozīmēs trešo pasaules karu. Ja pēc Ukrainas iznīcināšanas Krievija dosies dziļāk Eiropā, pasaules karš sāksies tāpat, un tad ukraiņu dzīvības būs ziedotas velti. Vieglāk par to ir nedomāt, bet koncentrēties uz to mazumiņu, ko ikviens var izdarīt – vismaz simboliski atbalstīt ukraiņus.
Lai ātrāk sasniegtu mērķi, svarīgi sniegt palīdzību Ukrainai organizētā veidā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).