Palīdzība Ukrainai

Pašlaik jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas tāpēc, ka nevēlas iet bojā, un tāpēc, ka daudziem mājokļi ir sagrauti agresīvā Krievijas iebrukuma laikā. Liela daļa pašlaik vēl atrodas tuvajās kaimiņvalstīs – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Moldovā, Slovākijā. Visvairāk – Polijā. Iepriekš tika lēsts, ka būs kopumā četri miljoni bēgļu, taču, cik viņu būs, to vēl nevar zināt – iespējams, arī vairāk.

Krievu okupantu iebrukums un pastrādātais Ukrainā izraisījis milzu nosodījumu visā pasaulē. Cilvēki no citām valstīm sniedz Ukrainas iedzīvotājiem palīdzību kā nu var - ziedojumi naudas, drēbju vai citu mantu izteiksmē. Vai kā savādāk. Rīkoties nolēma arī Latvijas iedzīvotājs Gatis. Savu pieredzēto viņš izklāsta facebbok.

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.

Izmisīga vēlme palīdzēt un vienlaikus bezspēcības izjūta šobrīd māc neskaitāmus Latvijas cilvēkus. Ukraina lēnām noasiņo, bet pasaule uz to noskatās, jo tieša iesaistīšanās nozīmēs trešo pasaules karu. Ja pēc Ukrainas iznīcināšanas Krievija dosies dziļāk Eiropā, pasaules karš sāksies tāpat, un tad ukraiņu dzīvības būs ziedotas velti. Vieglāk par to ir nedomāt, bet koncentrēties uz to mazumiņu, ko ikviens var izdarīt – vismaz simboliski atbalstīt ukraiņus.

Lai ātrāk sasniegtu mērķi, svarīgi sniegt palīdzību Ukrainai organizētā veidā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).