Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) atbalstīs Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus Patvēruma likumā, ja tiks nodrošinātas vienādas tiesības pabalstu saņemšanā kā iebraucējiem, tā Latvijas iedzīvotājiem: atsākot strādāt, tiek saglabāta iespēja saņemt pabalstus. Ja nav iespējas nodrošināt visiem vienādus nosacījumus, NA rosina saglabāt šobrīd spēkā esošo likuma regulējumu.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās vairākus likumprojektus, paredzot, ka no nākamā gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielākus valsts pabalstus.
Tieslietu ministrija (TM) paudusi iebildumus iecerei maksāt pabalstu strādājošiem bēgļiem. Koalīcija pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK lūguma šodien vienojās uz nedēļu atlikt attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu valdībā.
No nākamā gada sākuma daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, ziņo Labklājības ministrija. Taču jāprecizē, ka ģimenes valsts bērna pabalsta pieaugums attieksies ne uz visām daudzbērnu ģimenēm, bet tieši uz tām, kurās ir vismaz četri bērni.
Pērn valsts slimības pabalstos izmaksāja par 32,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūrai LETA pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
2016. gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžeta programmas „Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros ir EUR 17 426 770, no kuriem 2016.gada septiņos mēnešos izlietoti EUR 7 784 975 vai 45% no gada plāna.
Slimošanas, bezdarbnieku un vairāku citu pabalstu saņemšanas pieaugums aizvieto Latvijas iedzīvotājiem tos ieņēmumus, kādus iepriekš deva darbs Eiropas Savienības palīdzības fondu projektu izpildē.
No sociālā budžeta slimības pabalstos gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā, bet bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb gandrīz par deviņiem miljoniem vairāk, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas Sešos".
Britu premjera Deivida Kamerona panāktais izņēmums Lielbritānijai ierobežot sociālos pabalstus citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem ietekmēs migrācijas plūsmu no un uz Lielbritāniju. Precīzi Lielbritānijas plāni sociālās politikas izmaiņām būs zināmi, kad tā pieņems attiecīgos likumus, taču zināms, ka reformas noteikti skars bērnu pabalstus, kurus tagad var saņemt Lielbritānijā strādājoša vecāka bērni arī tad, ja viņi palikuši Latvijā.
Lielbritānija gatavojas referendumam par to, vai valstij jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, un viens no debašu tematiem būs pabalstu ierobežojumi imigrantiem. Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona ierosinājumu paketē ir ietverta arī četru gadu ārkārtas bremze, kas ierobežotu sociālo pabalstu maksājumus imigrantiem. Runa gan ir par ļaunprātīgu sociālās sistēmas labumu izmantošanu. Vai arī Latvijas valstspiederīgie ir to imigrantu skaitā, kas nodarbojas ar pabalstu tūrismu? Un, ja ir, tad cik daudz?
Šodien, 9.februārī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.646 "Noteikumi par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.janvāra rīkojumā Nr. 59 "Par pabalstu 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojā gājušo personu radiniekiem"", kas paredz palielināt pabalstu no 71,14 euro uz 100,00 euro mēnesī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojāgājušo personu radiniekiem.
Rīgā gada laikā samazinājies gan trūcīgo personu skaits - par 21%, gan sociālo pabalstu saņēmēju skaits - par 16%, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta apkopotā informācija.
Labklājības ministrija (LM) plāno palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru, par pirmo bērnu maksājot 15 eiro, par trešo bērnu - 75 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - jau 105 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LM pārstāve Zane Brīvmane.
Rīgā šogad netiks izmaksāti vienreizējie pārtikas pabalsti trūkumcietējiem, šos līdzekļus novirzot senioru aprūpei, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domē.
Pēc ilgstošām diskusijām valdošā koalīcija tomēr saņēmusies un spējusi vienoties par bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušajam izmaksājamo pabalstu – 139 eiro. Šo summu bēgļi gan varēs papildināt ar pabalstiem no pašvaldību maciņa.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedīs par politiskā spēka nostāju, kādā veidā būtu jāveic bēgļiem pienākošā pabalsta samazināšana, aģentūrai LETA informēja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Summa, kādu Latvija varētu izmaksāt pabalstos bēgļiem, pagaidām vēl nav iekļauta nākamā gada budžeta plānā, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).