Pabalsts būs lielāks no ceturtās atvases
No nākamā gada sākuma daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, ziņo Labklājības ministrija. Taču jāprecizē, ka ģimenes valsts bērna pabalsta pieaugums attieksies ne uz visām daudzbērnu ģimenēm, bet tieši uz tām, kurās ir vismaz četri bērni.
Valdība apstiprinājusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā un citos likumos, lai palielinātu materiālo atbalstu ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī apgādnieku zaudējušiem bērniem un adoptētājiem. Likuma izmaiņas gan vēl jāapstiprina Saeimā kopā ar citiem nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.
Pašlaik ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11,38 eiro, bet par otro bērnu divas reizes lielāks (22,76 eiro), par trešo un nākamajiem bērniem trīs reizes lielāks (34,14 eiro). Savukārt labas ziņas sagaida ģimenes, kurās aug vismaz četri bērni, - no 2017. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē, tātad 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā.
Ģimenes valsts pabalsta sadalījums atkarībā no bērnu skaita ir spēkā kopš 2015. gada 1. janvāra, iepriekš ekonomiskās krīzes gados pabalsts par katru bērnu bija 11,38 eiro neatkarīgi no bērna kārtas skaitļa. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati rāda: 2014. gadā Latvijā ģimenes valsts pabalstu saņēma 94 procenti bērnu vecumā līdz 15 gadiem un 72 procenti bērnu vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Labklājības ministrija secina, ka Igaunijā ģimenes valsts pabalsta apmēri ir izteikti lielāki, - par pirmo bērnu un otro bērnu pabalsts ir 50 eiro, par trešo bērnu un nākamajiem - 100 eiro, savukārt Lietuvā pabalsta apmērs tiek noteikts atkarībā no bērna vecuma un ģimenes ienākumiem. Par bērnu vecumā no dzimšanas līdz diviem gadiem pabalsts Lietuvā ir 28,5 eiro (ja mēneša ienākumi uz ģimenes locekli ir mazāki par 153 eiro), par bērnu vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem - 15,2 eiro (arī nosacījums par ģimenes ienākumiem).
Pilnīgi precīzi pateikt, cik Latvijā ir daudzbērnu ģimeņu un cik no tām ir tieši četru un vairāk bērnu ģimenes, nav iespējams. To savulaik secināja arī pētnieki, analizējot daudzbērnu ģimeņu situāciju Latvijā. Viens no avotiem bija VSAA dati par pabalstiem, un no tiem izrietēja, ka Latvijā ir ap 27 800 ģimeņu ar trīs bērniem, ap 7800 ģimeņu ar četriem bērniem, gandrīz 3000 ģimeņu ar pieciem bērniem un 2500 ģimeņu ar sešiem un vairāk bērniem. Neraugoties uz precīzu datu trūkumu, Labklājības ministrija sarēķinājusi, ka ģimenes valsts pabalsta palielināšanai ik gadu no 2017. līdz 2019. gadam nepieciešami 3,5 miljoni eiro. Ministrija arī brīdina: lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, aģentūra no 2017. gada 1. janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. maijam.
No 2017. gada 1. aprīļa plānots palielināt valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem - apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālos apmērus. Par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs plānots 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības - 106,72 eiro), bet pēc bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas - 111 eiro. Pašlaik apgādnieka zaudējuma pensija katram bērnam nevar būt mazāka par 65 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, tas ir, 41,62 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības 69,37 eiro). Arī šo pabalstu plānots pārskatīt un izmaksāt pēc pārejas perioda, ne vēlāk kā nākamā gada septembrī. Atbalsta palielināšanai apgādniekus zaudējušiem bērniem nepieciešami četri miljoni eiro gadā.