Slimošanas, bezdarbnieku un vairāku citu pabalstu saņemšanas pieaugums aizvieto Latvijas iedzīvotājiem tos ieņēmumus, kādus iepriekš deva darbs Eiropas Savienības palīdzības fondu projektu izpildē.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzrādīto rūpniecības, tirdzniecības u.c. tautsaimniecības rādītāju pieaugumu Latvijā var apšaubīt, bet naudas apgrozījums pieaug noteikti. Bez šāda pieauguma Valsts ieņēmumu dienests (VID) nebūtu spējis šā gada pirmajos sešos mēnešos iekasēt par 203 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Šāds valsts ieņēmumu pieauguma temps izskatās kā īpaši saskaņots ar CSP veikto mājsaimniecību izdevumu pieauguma mērījumu rezultātiem. Tie liecina, ka 2015. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji 316 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī izrādās par 16 eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2014. gadā. Caurmēra izdevumu pieaugums parāda naudas masu, kas bija vajadzīga Latvijas iedzīvotājiem, lai paaugstinātu vai vismaz nepazeminātu savu dzīves līmeni. Naudas masas sadalījums noteikti ir bijis nevienmērīgs un daudziem dzīves līmenis kritis, taču apmēros pieaugusī naudas masa pa Latviju cirkulē un VID no tās pasmeļ valsts daļu, kas noteikta katram legāli veiktam darījumam. Ļoti būtisks naudas masas pieauguma avots pērn vēl bija ES palīdzības fondi. Daudzu Latvijas iestāžu un uzņēmumu darbinieki skrēja pa galvu pa kaklu, lai līdz 2015. gada 31. decembrim beidzot tomēr pagūtu pabeigt ES 2007.-2013. gada plānošanas perioda projektus. Dažu projektu izpildi ES ir pagarinājuši līdz šai baltai dienai, bet daudz tādu projektu vairs nav. To vietā beidzot tomēr jānāk ES 2014.-2020. gada perioda projektiem, bet arī to vēl gandrīz nav, ja atskaita ceļu labošanu. Kā lai Latvijas iedzīvotāji pārtiek, gaidot iespēju ķerties pie nākamo projektu izpildes? Latvijas valsts par to gādā, novirzot papildus iekasēto naudu sociālo izmaksu palielināšanai.
Finanšu ministrija ir nupat kā aprēķinājusi naudas plūsmu summas dažādos valsts un pašvaldību ieņēmumu un izdevumu posteņos šā gada pirmajos sešos mēnešos. Līdz šim lielāka uzmanība tika pievērsta valsts ieņēmumiem, ko stimulēja skandāli un amatu pārdale starp VID vadītājiem, taču arī valsts izdevumi ir ievērības cienīgi.
Finanšu ministrija norāda, ka valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusē bijuši 4,555 miljardi eiro. Tas izrādās par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Atcerēsimies, ka VID naudas ievākums bija pieaugošs, bet sasniedza tas tikai 3,859 miljardus eiro. Lauvas tiesu starpībai starp valsts vietējiem un kopējiem ieņēmumiem dod ES fondi, kompensējot šo fondu finansēto projektu izpildi pēc tam, kad izpilde pabeigta un apliecināta. Par pagājušā gada beigās noslēgtajiem projektiem valsts ir saņēmusi naudu šogad, taču ieplūstošā naudas summa bijusi par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāka nekā gadu iepriekš.
Vismaz no ikdienas pieredzes viedokļa izskatās ļoti slikti, ka valsts izdevumi pagājušā un šā gada pirmajā pusē palikuši praktiski vienā un tajā pašā 4,4 miljardu eiro līmenī, taču to struktūra mainījusies jūtami. Kā jau teikts, iepriekš lielas naudas summas aizplūda ES projektu finansēšanai, pēc kuru pabeigšanas nauda plūda atpakaļ uz Valsts kasi. Tagad turpretī nauda aiziet pensiju un pabalstu pieaugumā, no kuriem valsts tiešā veidā neko neatgūs. Jāatzīst tomēr, ka valsts iespējas manevrēt ar resursiem ir nesalīdzināmi lielākas nekā atsevišķiem cilvēkiem (ģimenēm, mājsaimniecībām) un uzņēmumiem. Tiklīdz valsts mana, ka tā kaut ko zaudē pēc tiem spēles noteikumiem, kādus tā pasludinājusi, tā valsts šos noteikumus maina.
Visas Latvijas pašvaldības kopā šā gada sešos mēnešos ievākušas 1,132 miljardus eiro, no kuriem 127,8 miljoni eiro pusgada beigās atradušies pašvaldību kasēs. Atšķirībā no Valsts kases pašvaldību kasīšu kopējais atlikums salīdzinājumā ar 2015. gada vidu ir pieaudzis. To diktējusi būtiski mazāka aktivitāte ES fondu projektu realizācijā. Rīgas pašvaldības rīcībā palikuši 39,4 miljoni eiro no šā gada ieņēmumiem, Daugavpils pilsētai - 6 miljoni eiro un Jūrmalas pilsētai - 5,5 miljoni eiro. Sekojot naudas plūsmai pašvaldību kasēs pa mēnešiem, piecus mēnešus tur krājies pārpalikums, bet jūnija atsevišķais rezultāts ir - 9,2 miljoni eiro. Izdevumu pieaugums proporcionāli gada beigu tuvumam Latvijā ir nesatricināma valsts un pašvaldību tradīcija.
Jebkurā gadījumā pārvaldes iestādēm ir ko padomāt par sociālo izmaksu paaugstinājumu izraisītajām gaidām un prasībām pēc turpmākajiem izmaksu paaugstinājumiem. Dzīve no sociālajiem pabalstiem ir vieglāka nekā dzīve no darba algas. Tiklīdz cilvēki pie šādas dzīves pierod, tā viņi apsvērs divkārt, vai tiešām iet strādāt, kad ES tagadējā plānošanas perioda projekti tiks novesti no plānošanas līdz izpildei un šajā fāzē radīs darba vietas. Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un citas iestādes visu to atzīst un arī apgalvo, ka tās jau pētot un domājot, kāpēc 2016. gada pirmajā pusē turpināja pieaugt gan slimības, gan bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits, lai gan reģistrētā bezdarba rādītāji samazinājās.
Visvieglāk attaisnot ir izdevumu pieaugumu valsts pensijām, jo patieso dzīves dārdzību nebūt neraksturo oficiāli ap nulli uzturētais patēriņa cenu izmaiņu jeb inflācijas rādītājs. No pensionāriem taču nevar prasīt, lai viņi kompensē izdevumu pieaugumu ar ienākumiem par čaklāku darbu. Līdz ar to vecuma pensijas atrodas pirmajā vietā gan pēc sava apjoma starp citiem sociālo izmaksu posteņiem, gan pēc kārtējā pieauguma šā gada pirmajā pusē.
Pēc posteņu skaita un piepildījuma jūtama ir arī palīdzība ģimenēm ar bērniem. Šā iemesla dēļ Latvija var lepoties ar kaut mikroskopisku un mirstību ne tuvu nesedzošu, bet toties nepārtrauktu dzimstības pieaugumu jau piekto gadu pēc kārtas. Būtu tikai loģiski, ka pašreiz dzimstošo bērnu kopskaitu palielina brīvais laiks un pabalsti, kas nomainījuši darbu un algu ES finansētajos projektos.
Bērnu sakarā uzmanību sev pievērš arī vienīgais kaut cik pamanāmais sociālo izmaksu samazinājums. Labklājības ministrija mērķtiecīgi organizē pie aizbildņiem, audžuģimenēs un adoptētājiem nonākošo bērnu skaita samazināšanu, lai pēc iespējas vairāk bērnu atrastos bērnunamos. Tas liecina par konjunktūras pasliktināšanos visā valstī. Maksimizējot izdevumus bērnunamiem, valsts un pašvaldības minimizē izdevumus par cilvēkiem, kam dzīvei pietiek ar bērniem nozagtu gaļu un konfektēm.