Oļegs Krasnopjorovs

Latvijas ekonomiku šogad sagaida piesardzīgi pozitīvas tendences, tostarp inflācijas stabilizēšanās un algu kāpums, tomēr uzmanību pieprasa pārāk liela valsts loma ekonomikā un nepietiekami strauja izaugsme, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Jaunākie “Eurostat” dati sociālajos tīklos izraisījuši asas diskusijas, jo tie rāda, ka Latvija individuālā patēriņa uz vienu iedzīvotāju ziņā ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā. Latvijas rādītājs ir aptuveni par trešdaļu zemāks nekā ES vidēji, turklāt cenu līmenis valstī ir augstāks par Eiropas vidējo, kas pastiprina sabiedrības bažas par ekonomisko attīstību.

Latvijas zinātnieki publicē diezgan maz zinātnisko rakstu starptautiski atzītos žurnālos, kas indeksēti “Web of Science” un “Scopus” datubāzēs. Latvijas zinātnieku publikācijām parasti ir diezgan zema citējamība, kas varētu liecināt par to pieticīgo kvalitāti. Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savā rakstā vietnē “makroekonomika.lv” pievērsies Latvijas zinātnieku publikāciju dinamikas un to noteicošo faktoru analīzei. 

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs TV24 pauda viedokli, ja Latvija veiks uzlabojumus izglītībā, investīciju struktūrā, uzlabos veselības aprūpi un uzņēmējdarbības vidi, tad mēs kaimiņus panāksim 15 vai 25 gadu laikā.

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks “letapartika.lv” rāda, ka vislētākie rīsi Latvijā nopērkami "Rimi" veikalos – 800 gramu rīsu iepakojums maksā 1,19 eiro. Pirmajā acumirklī tiešām izskatās lēti. Tas, ko šīs cenu salīdzināšanas rīks gan nerāda, – Igaunijas "Rimi" to pašu rīsu paciņu tirgo trīsreiz lētāk – par 0,39 eiro, konstatējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš par to raksta interneta vietnē "makroekonomika.lv". Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka "Latvijas problēma ir pārtikas cenas, sektorā pietrūkst konkurences".

Valdība otrdien atlika likumprojekta skatīšanu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā.

Eurostat dati liecina, ka jau 15 gadus bezalkoholiskie dzērieni Latvijā sistemātiski ir par 10–30 % dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā, uzsver Latvijas bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Piemēram, tā pati importētā maltā kafija un kafijas pupiņas Latvijā maksā par 10-40 % dārgāk nekā Igaunijā.

Tieši ieguldījumi cilvēkkapitālā garantē Latvijas ekonomikas ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi, “kontekst.lv” skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.