Tieši ieguldījumi cilvēkkapitālā garantē Latvijas ekonomikas ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi, “kontekst.lv” skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Tikmēr ekonomisti Latvijas tautsaimniecībai sola pieticīgu izaugsmi - vidēji 2,5% gadā. Finanšu ministrija un valdības koalīcija valsts budžeta ieņēmumu trūkumā vaino iedzīvotāju "zemo nodokļu morāli". Lai palielinātu ieņēmumus valsts kasē, tiek gatavota kārtējā nodokļu paaugstināšana un pilnīga nodokļu maksātāju kontrole. Taču tas vēl nav viss.
"Cilvēku skaits Latvijas darba tirgū turpinās lēnām samazināties. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkkapitāla komponentes ieguldījums potenciālā iekšzemes kopprodukta dinamikā neizbēgami būs negatīvs," atzīmē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Kopā ar Latvijas Bankas ekspertu skaidrojam, kas Latvijā ir jālabo, lai tas notiktu.
Latvijā ir viens no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tikai Bulgārijā un Rumānijā ir augstāks iedzīvotāju mirstības līmenis darbspējīgā vecumā. Tā pieaug līdz ar vecumu visās valstīs, bet Latvijā mirstības varbūtība sāk palielināties ļoti agrā vecumā un pieaug ātrāk nekā attīstītajās ES valstīs.
Piemēram, Latvijā varbūtība nomirt 54 gadu vecumā jau pārsniedz 1% slieksni, savukārt vairākās Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīs šis slieksnis tiek sasniegts vien pēc 65 gadu vecuma. Varbūtība nomirt ekonomiski visaktīvākajā, 30-45 gadu vecumā Latvijā ir gandrīz četras reizes lielāka nekā Somijā, Zviedrijā vai Dānijā. Tas ir vairāku faktoru kombinācijas rezultāts: salīdzinoši zems veselības aprūpes finansējums valstī, neefektīva šī finansējuma izmantošana, kā arī pašu iedzīvotāju, īpaši vīriešu, neveselīgs dzīvesveids - tabakas un alkohola lietošana, nepietiekamas fiziskās aktivitātes.
Ne visus šos faktorus var novērst uzreiz, bet, samazinot mirstības vecuma koeficientus līdz attīstītāko ES valstu - Zviedrijas, Somijas, Īrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Dānijas - līmenim, Latvija var iegūt uz šo vairāk nekā četru tūkstošu izdzīvojušo rēķina. Šo izglābto dzīvību skaitu attiecinot uz nodarbinātības vecuma līmeni, iegūstam papildu nodarbināto skaitu trīs tūkstošu cilvēku līmenī. Šāds liels izglābto strādājošo skaits varētu paātrināt Latvijas iekšzemes kopprodukta gada pieauguma tempu par 0,2 procentpunktiem gadā.
Pretēji izplatītajam mītam, bērnu skaits uz vienu sievieti Latvijā nebūt nav mazāks nekā lielākajā daļā citu ES valstu.
Pēc ekonomista domām, dzimstību var un vajag stimulēt, piemēram, uzlabojot bērnudārzu pieejamību un kvalitāti un aizsargājot jaunās māmiņas no nabadzības riska. Tomēr nav burvju nūjiņas, kas atrisinātu zemas dzimstības problēmu Latvijā. Nevienā citā ES valstī bērnu skaits uz vienu sievieti nav pat tuvu 2,1 - līmenim, kas nepieciešams, lai nākamā paaudze būtu tikpat liela kā pašreizējā. Zema dzimstība ir visas ES problēma, un līdz šim nevienai valstij, pat turīgajām Ziemeļvalstīm, nav izdevies to atrisināt. Maz ticams, ka arī Latvija spēs pārvarēt šo izaicinājumu.
Turklāt pat ievērojams dzimstības pieaugums nenodrošinās tūlītēju ekonomiskās izaugsmes tempu kāpumu, jo parasti no bērna piedzimšanas līdz darba gaitu uzsākšanai paiet aptuveni 20 gadi.
Vēsturiski zemais bezdarbnieku skaits Latvijā var radīt maldīgu priekšstatu, ka valstī vairs nav iekšējo darbaspēka rezervju. Tomēr dažās ES valstīs nodarbinātības līmenis ir ievērojami augstāks nekā Latvijā, īpaši jaunu un vidēja vecuma vīriešu vidū.
Latvijas Bankas eksperti norāda, ka zemais jauniešu nodarbinātības līmenis atspoguļo zemo pieprasījumu pēc profesionālās izglītības un tās zemo prestižu, nelielo studējošo skaitu un stingros noteikumus, kas neveicina jauniešu nodarbinātību.
No otras puses, vidēja vecuma vīriešu zemais nodarbinātības līmenis var atspoguļot zemo mūžizglītības izplatību, nepietiekamās digitālās prasmes un veselības stāvokļa pasliktināšanos. Pat Latvijas jauniešu veselība ir sliktāka nekā viņu vienaudžiem ES valstīs ar augstu nodarbinātības līmeni. Pieaugot vecumam, atšķirības veselības jomā starp attīstīto ES valstu un Latvijas iedzīvotājiem tikai palielinās.
Ja strādāsim mērķtiecīgi, pat ar pašreizējo jauniešu veselības stāvokli vidēja vecuma vīriešu sliktās veselības problēma saglabāsies no paaudzes paaudzē, kas, pēc ekonomista domām, būtu nepiedodama cilvēkkapitāla izšķērdēšana. Ja nodarbinātības līmenis Latvijā katrā vecuma grupā nebūtu zemāks kā Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Īrijā, Īrijā, Zviedrijā un Igaunijā, nodarbināto skaits Latvijā būtu par 73 tūkstošiem lielāks.
Darbinieki ar augstāko izglītību Latvijā saņem par 48% lielāku atalgojumu nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Līdzīga piemaksa par augstāko izglītību, kas atspoguļo izglītības pozitīvo ieguldījumu darbinieku produktivitātē, pastāv arī citās valstīs. Augstākās izglītības izplatība Latvijā kopš gadsimtu mijas ir ievērojami palielinājusies - straujāk nekā vairumā ES valstu -, un tas ir bijis viens no faktoriem, kas noteica ekonomisko izaugsmi un Latvijas ienākumu tuvošanos ES rādītājiem.
Pašlaik 43% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir ar augstāko izglītību, kas ir par dažiem procentpunktiem mazāk nekā ES valstīs ar augstu nodarbinātības līmeni.
Darba tirgū ienākošo jauniešu vidējais izglītības līmenis ir augstāks nekā pirmspensijas paaudzei, kura tuvākajos gados atstās darba tirgu. Tāpēc paredzams, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars turpinās pakāpeniski pieaugt gan Latvijā, gan ES kopumā, atspoguļojot paaudžu maiņu. Tas nākotnē noteiks darba ražīguma pieaugumu, un šī ietekme pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi.
Ja desmit gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā pakāpeniski palielināsies no 43% līdz 50%, tas paaugstinās iekšzemes kopprodukta ikgadējo pieauguma tempu par 0,2 procentpunktiem.
Starp Latvijas vidusskolām pastāv acīmredzamas būtiskas atšķirības centralizēto eksāmenu rezultātos. Pretēji izplatītajam mītam, tās lielā mērā nosaka nevis skolas atrašanās vieta - pilsēta vai lauki, bet gan skolas lielums un skolotāju atalgojums: mazas skolas nevar piedāvāt kvalitatīvu izglītību.
Skolu absolventi ar augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem izvēlas noteiktas Latvijas augstskolas, bet ar zemiem rezultātiem - pavisam citas mācību iestādes. Tādējādi atšķirības vidējās izglītības posmā nekur nepazūd. Pat pēc nomināli vienādu studiju programmu absolvēšanas dažādās Latvijas augstskolās absolventu algas parasti atšķiras vairākkārt. To, ka augstākā izglītība ne visur ir vienlīdz laba, var nojaust no ziņojumiem par nozaru un programmu akreditāciju. Vājās augstskolas masveidā uzņem vidusskolu absolventus ar zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem, apmāca viņus "vieglā" līmenī, un šie absolventi darba tirgū gūst mazāk panākumu.
Starptautiskajos reitingos Latvijas universitātes atrodas zemāk par Lietuvas universitātēm un ievērojami zemāk par Igaunijas augstskolām, kā arī daudz zemāk par Somijas vai Zviedrijas reģionālajām universitātēm. Šogad “Times Higher Education” reitingā visaugstāk starp Latvijas augstskolām ierindotā Latvijas Universitāte apsteidz vien labāko Bulgārijas augstskolu un par 1001.-1200. vietu sacenšas ar Horvātijas un Slovākijas augstskolām.
Uzlabojot izglītības kvalitāti katrā izglītības posmā - pamatizglītībā, vidējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, augstākajā izglītībā, tostarp maģistrantūrā un doktorantūrā, tā, lai absolventu vidējā alga pieaugtu par 30%, iekšzemes kopprodukta gada pieauguma temps varētu palielināties par 0,5 procentpunktiem. Šis nosacītais aprēķins parāda izglītības kvalitātes izšķirošo nozīmi darba ražīguma un līdz ar to arī ekonomiskās izaugsmes palielināšanā - izglītības kvalitātes uzlabošanas potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir daudz lielāka nekā, piemēram, tās līmeņa paaugstināšana.
Latvijā darbiniekiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, paliekot nemainīgiem citiem faktoriem, ir par 8% zemāka alga nekā veseliem darbiniekiem. Tas pats attiecas arī uz citām valstīm - darba ņēmējiem ar veselības ierobežojumiem ir zemāks darba ražīgums un līdz ar to arī mazāka alga.
Pakāpeniski uzlabojot Latvijas iedzīvotāju veselību līdz vidējam ES valstu ar augstu nodarbinātību līmenim, Latvijas iekšzemes kopprodukta gada pieauguma tempu varētu palielināt par 0,1 procentpunktu. Iedzīvotāju veselībai ir daudz lielāka ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Veselības stāvokļa uzlabošanai ir būtiska nozīme gan priekšlaicīgas mirstības samazināšanā, gan darba tirgus iekšējo rezervju aktivizēšanā.
Darbinieku produktivitāte jeb ieguldījums ekonomikā ir atkarīgs no cilvēkkapitāla un fiziskā kapitāla apjoma. Izaugsmes teorija nosaka, ka imigrants nenes līdzi fizisko kapitālu. Lai migrācija nesamazinātu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju valstī, kas uzņem imigrantus, viņu cilvēkkapitālam jābūt ievērojami lielākam nekā vietējiem iedzīvotājiem.
Tiek pieņemts, ka 85% imigrantu jābūt darbspējīgā vecumā, no kuriem 80% jābūt ekonomiski aktīviem un 95% jābūt nodarbinātiem. Tādējādi, piemēram, 2000 cilvēku imigrācija palielinās nodarbināto skaitu Latvijā par 1300 cilvēkiem jeb 0,15%. Ja iekšzemes kopprodukta elastība attiecībā pret darbaspēku ir 0,67, tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsmes potenciāls pieaugs par 0,1%, rezumē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
