Izskatot Informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”, Ministru kabinets šā gada 16.jūlija sēdē lēma atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas vairs rēķinos nebūs. Tāpat MK atbalstīja virkni piedāvātos risinājumus valsts atbalstu saņemošo staciju papildu kontroles mehānismu ieviešanai, lai nodrošinātu negodprātīgu komersantu izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas, kā arī no 2020.gada uzticēt enerģētikas politikas kontroles funkcijas centralizēti veikt Būvniecības valsts kontroles birojam.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Ievas Krapānes (KPV LV) rīcībā esot informācija saistībā ar OIK, kas varot novest pie jaunām "krimināllietām", šodien žurnālistiem pavēstīja politiķe.
2019. gada 1. pusgadā Ekonomikas ministrija un AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” (turpmāk - Publiskais tirgotājs) veicis virkni pārbaužu obligātā iepirkuma sistēmā esošajās elektrostacijās, veicot elektrostaciju gada pārskatu iesniegšanas kontroli, nodokļu parādu pārbaudi, elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas izvērtēšanu, elektrostaciju efektivitātes izvērtēšanu un noteiktā elektroenerģijas iepirkuma apjoma samazināšanu un citas pārbaudes.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība gandrīz mēneša laikā pēc būtības neko nav paveikusi, lai gan ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai rastu risinājumu elektroenerģijas cenas samazināšanai, pauda komisijas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamentu telefoni pēdējās jūnija dienās uzkarsuši no OIK atbalsta saņēmēju dusmīgajiem zvaniem – ar kādām tādām tiesībām ministrija viņiem pieprasa precizēt pieslēgumu shēmas. Vairums tagad steigā pārtaisa papīrus, lai nezaudētu jūlija maksājumus. Taču ne visi komersanti tā rīkojas – daži nolēmuši slēgt savas elektrostacijas.
Parlamentārās izmeklēšanas rezultātā varētu tikt nosaukti par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas problēmām atbildīgo vārdi un uzvārdi, apstiprināja komisijas sekretārs Mārtiņš Šteins (AP).
Latvijas valstij vajadzēja divdesmit gadus, lai tikai sāktu saprast, ka tā sauktā atjaunojamās enerģijas ražošana īstenībā ir tradicionālās enerģijas zagšana un izšķērdēšana.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru jūnijā veica apjomīgu darbu - vairāk kā 300 OIK elektrostacijām tika izvērtēta principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstība normatīvo aktu un vadlīniju prasībām. Izvērtējot visas pieslēguma shēmas, 134 komersantu iesniegtās elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām, kā arī 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas minētās pieslēguma shēmas, apturēts valsts atbalsts. Pēc precizēto dokumentu saņemšanas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru atkārtoti izvērtēs iesniegtos precizētos dokumentus.
Jau līdz šim sabiedrība nav bijusi augstās domās par Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju (PIK) lietderību, bet komisijas izveide obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras izmeklēšanai var iedzīt pēdējo nagliņu šo veidojumu daudzmaz nopietnas uztveres zārkā.
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju atstās arī deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Saeima šodien piekrita mainīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, tajā ieceļot deputātu Jānis Ādamsonu (S).
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā ieceltajam bijušajam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir interešu konflikts, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja komisijas loceklis Ivars Zariņš (S), kurš, paužot neapmierinātību ar deputātes Ievas Krapānes (KPV LV) ievēlēšanu komisijas vadītājas amatā, nolēmis pamest komisiju.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzinīgi vērtē 34 Saeimas deputātu iniciatīvu rosināt Saeimu lemt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, informēja ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Beata Jonite.
Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) lūgumu pagarināt likumprojekta "Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu" galīgo izpildes gaitu līdz 31.maijam.
Satversmes tiesa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā izvairījās vērtēt pašu būtiskāko, uzskata deputāts Ivars Zariņš (S), kurš bija viens no prasības pieteicējiem.
Ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistītās Ministru kabineta (MK) noteikumu normas par elektroenerģijas pašpatēriņa kontroli un pārkompensācijas aprēķinu ir atbilstošas Satversmes 64.pantam, ar savu šodienas spriedumu atzinusi Satversmes tiesa (ST).
Debatēs par opozīcijas rosināto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas pieprasījumu deputāts Aldis Gobzems pārmeta valdībai krāpšanu saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) neatcelšanu, kritizēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu un koalīcijas politiķus.