Valdība šodien tomēr atbalstīja uzņēmēju un juristu kritizētos nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kas paredz ieviest valdes locekļu personisko atbildību ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas gadījumā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ir saņēmis pārmetumus, ka viņa savulaik vadītā Luksemburgas valdība izrāda lielu pretimnākšanu lieluzņēmumiem un palīdz tiem nemaksāt nodokļus citās valstīs. Ž. K. Junkers noliedz, ka būtu darījis ko nelikumīgu.
Neraugoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko cietuši Latvijas uzņēmumi Krievijas noteiktā embargo dēļ, līdz novembra sākumam tikai 31 uzņēmums ir pieteicies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piedāvātajai iespējai atlikt nodokļu nomaksu uz laiku. Nodokļu brīvdienas lūguši vien trīs uzņēmumi no Krievijas embargo visvairāk skartās – piena – nozares.
Atcerēties klasisko piemēru, kas raksturo bezgalību starp varu un tautu – Francijas karalienes Marijas Antuanetes padomu zemniekiem ēst kūkas, ja pietrūkst maizes – laikam ir banāli.
Latvijas Banka ierosina panākt vienošanos starp valsti, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ka nodokļu sistēma tiek mainīta tikai reizi četros gados, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas kopumā ir vērsušies 32 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas-Ukrainas konflikts, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja VID.
Uzņēmējiem, kuriem radušies nodokļu kavējumi saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem preču importam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs atlikt vai sadalīt termiņos nodokļu maksājumus.
Izmaiņas autopārvadātāju automašīnu ekspluatācijas nodoklī nav izslēdzamas, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Satiksmes ministrijā, atbildot uz jautājumu, vai autopārvadātājiem varētu piemērot ekspluatācijas nodokļa atbrīvojumu.
Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana pārtikai tās patēriņu ietekmēs minimāli, pretēji lauksaimnieku paustajam viedoklim saka ekonomisti, un negribīgi šim viedoklim pievienojas arī pārtikas ražotāji.
Izdzirdot Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu minimālo ienākumu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu (NM) pacelt līdz 129 eiro, daudzi jau priekā sasita plaukstas. Par agru.
Latvija gadiem netiek galā ar milzīgo nenomaksāto nodokļu summu, ko valstij ir parādā iedzīvotāji un uzņēmēji. 1. jūlijā šis parāds bija sasniedzis jau 1,47 miljardus eiro.
13. jūnijā intervijā Latvijas radio 4 Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda atbalstu iecerei noteikt kriminālatbildību gan aplokšņu algu saņēmējiem, gan šo algu maksātājiem. Ministru prezidente balstījās uz VID priekšlikumiem noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējiem.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas ir konstatējušas vēl divus gadījumus, kad uzņēmumi ir iejaukušies kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu, reģistrēto darījumu skaitu un izvairītos no nodokļu nomaksas, un tādējādi neuzrādītos naudas līdzekļus, iespējams, izmantotu algu izmaksai "aploksnēs", informē VID.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiks apliktas cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu, tostarp asins plazmas un asins šūnu, piegādes.
Cik adekvāti būtu palielināt nodokļus laikā, kad ekonomika aug un ieviests eiro, kas iepriekš pasniegts kā investīciju, jaunu darba vietu, algu kāpuma un līdz ar to arī valsts ienākumu vairotājs. Kādi citi varianti būtu šā vieglākā ceļa vietā – Neatkarīgās diskusija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti, uzņēmēju Aivu Vīksnu un ekonomikas zinātņu doktori, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekli Raitu Karnīti.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien preses konferencē brīdināja neatkārtot "trekno gadu" kļūdas, mudināja valsts budžetu plānot piesardzīgi un saprātīgi un argumentēja, kāpēc ir pret nodokļu paaugstināšanu.
Ja kāda nodokļa likme Latvijā tiktu paaugstināta līdz tādam līmenim, ko uzņēmums nevarētu samaksāt, 70% uzņēmumu atzinuši, ka atlaistu darbiniekus un uzņēmumu slēgtu, censtos "shēmot" vai pārceltu uzņēmuma darbību ārpus Latvijas, - liecina bankas "Citadele" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais "Citadele Index" pētījums.