Latvijas Banka ierosina panākt vienošanos starp valsti, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ka nodokļu sistēma tiek mainīta tikai reizi četros gados, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
"Ļoti būtiski, lai nodokļu politika būtu stabila un prognozējama. Tāpēc labākais ieteikums būtu ilgstošā laika periodā "neraustīt" nodokļu likmes un sistēmu kopumā, kas nozīmētu labāku un prognozējamāku uzņēmējdarbības vidi un lielāku uzņēmēju uzticību valstij. Nodokļu sistēmas stabilitāte veicinātu uzņēmēju pārliecību par nākotnes attīstību un rosinātu aktīvāk domāt par projektiem un investīcijām Latvijas valstī," skaidroja Rimšēvičs.
Viņš sacīja, ka jauna Saeima tiek ievēlēta, tiek diskutēts, ko nodokļos mainīt, kur virzīties, un jāļauj uzņēmējiem savu darbību plānot vismaz vidējā termiņā un mazināt cilvēku neziņu par to, kas notiks nākotnē.
"Ja jaunā Saeima tomēr nolemj veikt korekcijas nodokļos, esam jau vairākkārt norādījuši, ka no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa svarīgi ir īstenot tādas reformas nodokļu sistēmā, kas nepasliktina kopējo valdības budžeta bilanci. Tādas iespējas ir, un šajā jomā vispirms būtu jākoncentrējas uz šiem fiskāli neitrālajiem soļiem un instrumentiem. Var mainīt visas lietas, bet noteiktos rāmjos - nepasliktināt kopējo budžeta bilanci," sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nepieciešams ne tikai stimulēt ekonomiku ar dažādu finansēšanas programmu palīdzību - gan ar Eirosistēmas kreditēšanas veicināšanas pasākumiem, gan Eiropas struktūrfondu apgūšanu-, bet izšķiroša nozīme ir saprātīgas budžeta politikas īstenošanai.
"Diemžēl, iepazīstoties ar atsevišķiem priekšvēlēšanu gaisotnē izteiktiem viedokļiem, rodas sajūta, ka pamazām aizmirstam pēdējos krīzes gados sāpīgi gūto pieredzi un mācības. Šodien vēlos par to atgādināt un izteikt stingru brīdinājuma signālu sabiedrībai - dzīvošana pāri saviem līdzekļiem nav pieļaujama," uzsvēra Rimšēvičš.
Viņš atgādināja, ka Latvijā tā saucamajos treknajos gados tika saimniekots uz parāda, "atstājot klēti tukšu - neražas reizei vai priekšdienām neko neuzkrājot". Tas tika sāpīgi sajusts 2008. un 2009.gadā, kad visas pasaules ekonomikā un finansēs iestājās sasalums.
"Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un reģiona valstis 2008.gada decembrī steidza palīgā Latvijai un deva iespēju aizņemties, lai budžeta iztrūkumu varētu mazināt pakāpeniski, nevis vienā rāvienā, kas apdraudētu valsts spēju kārtot maksājumus un saistības. Starptautiskais aizdevums ļāva Latvijai "nopirkt" laiku un sakārtot tautsaimniecību tā, lai turpmāk netērējam nenopelnīto. Diemžēl šī "laika nopirkšana" mums maksāja vairākus miljardus eiro," sacīja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas vadītājs norādīja, ka pēckrīzes laikā Latvija atjaunoja eksporta konkurētspēju, kļūstot par vienu no straujāk augošajām ekonomiskām. Atjaunojies arī iekšzemes pieprasījums. Veiktās strukturālās reformas un saprātīga budžeta politika ļāva Latvijai izpildīt kritērijus, lai pārietu uz eiro, kas nozīmē zemākas procentu likmes gan valstij, gan uzņēmējiem. Tāpat ir izdevies atjaunot investoru uzticību Latvijai.
"Domāšanas un rīcības sakārtošana nes augļus arī finansiālā izteiksmē - ar skaidru fiskālās disciplīnas solījumu un ieviestu eiro Latvijas budžets ik gadu ietaupa ap 50 miljoniem eiro ar zemākiem parāda apkalpošanas izdevumiem. Nākamgad, ja neko nesabojāsim, tie būs pāri par 70 miljoniem eiro. Tie nav abstrakti ieraksti ailītēs, tā ir reāla nauda, ko valdība novirzījusi tautsaimniecībai. Taupīga, saviem ienākumiem atbilstoša budžeta politika nozīmē - "mazāk ir vairāk". Mazāk nozīmē neaizņemties uz nākamo paaudžu rēķina," skaidroja Rimšēvičs.
Nepamatoti audzējot valsts tēriņus, palielinot budžeta deficītu un tādējādi graujot valsts starptautisko prestižu, valsts parāda apkalpošanas izmaksas pieaug, turklāt šis izmaksu pieaugums var izrādīties pat lielāks par tiem līdzekļiem, kas tiktu plānoti kā "ieguvums" no budžeta izdevumu palielināšanas, norādīja Latvijas Bankas prezidents.
"Budžeta izstrādē jābalstās uz mūsu pašu Fiskālās disciplīnas likumā iekļautajām normām. Tas nozīmē, ka apstākļos, kad ekonomiskās izaugsmes tempi ir pozitīvi, kā tas ir arī Latvijas gadījumā, valstij jāturpina mazināt budžeta deficītu. Budžeta deficīta palielināšana ir pieļaujama tikai negatīvas izaugsmes vai negatīvas izaugsmes draudu gadījumā nākotnē," uzsvēra Rimšēvičs.
Viņš piebilda, ka Latvijas Bankas interesēs ir rūpēties par makroekonomisko stabilitāti un sniegt pamatotu viedokli sabiedrībai un valdībai. Taču Latvijā ir arī izveidota institūcija, kuras tiešais uzdevums ir uzraudzīt fiskālo nosacījumu ievērošanu budžeta likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.
"Tāpēc izsaku lielākās cerības, ka Fiskālās disciplīnas padome savā pirmajā pilnajā budžeta ciklā, kas iekrīt tik sarežģītā laikā, ļoti precīzi sekos budžeta disciplīnas ievērošanai un sniegs atzinumus, kā Latvijas jaunajai valdībai pēc vēlēšanām veidot budžetu," sacīja Rimšēvičs.