Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem patlaban ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb 75 300 eiro gadā uz vienu personu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Neiekasēto nodokļu "robs" septembrī palielināsies par aptuveni trīs miljoniem eiro un kopumā deviņos mēnešos neiekasēto nodokļu summa pārsniegs 50 miljonus eiro, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Lai izskaustu aplokšņu algas Latvijā, valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas iniciatīvu uzlikt komerciestādēm par pienākumu sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savu klientu – privātpersonu – aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Valsts tādā veidā cer nākamgad papildināt savu budžetu par 3,34 miljoniem eiro.
ASV Federālā nodokļu dienests, pēc veiktā audita kompānija "Coca Cola", apsūdzējis uzņēmumu 3,3 miljardu dolāru nodokļu nenomaksāšanā, raksta Bloomberg.
Par Finanšu ministrijas pamatnodarbošanos tagad kļuvusi jaunu nodokļu izdomāšana, jo skaidrāks par skaidru, ka ar tagadējiem nodokļiem neizdosies savākt valsts aparāta uzturēšanai 2016. gadā nepieciešamo naudas daudzumu.
Praktiski divas nedēļas pēc tam, kad šī gada 21. maijā finanšu ministrs Jānis Reirs pieteica valdībā projektu pārejai uz diferencēto neapliekamo minimumu, Neatkarīgā publicēja izvērstu kritiku par šo priekšlikumu.
Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības, komentējot valdības pieņemto lēmumu no nākamā gada ieviest solidaritātes nodokli, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju uzņēmuma "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Ar nodokļu pārbīdēm nākamā gada budžetā valdība spēlē šahu kā iesācējs, kurš zina figūru gājienus un tiem atbilstoši tās pārbīda, bet nezina kombinācijas un stratēģiju, kas ved uz uzvaru.
Plānotā zemes nodokļa paaugstināšana, kā arī Eiropas Savienības un valsts subsīdiju iespējamā iekļaušana ar nodokli apliekamo ienākumu summā ir problēmas, kas patlaban satrauc lauksaimniecības produkcijas ražotājus, pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V) aģentūrai LETA atzina biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.
Veidojot nākamā gada budžetu, nedrīkst palielināt transporta nodevu un akcīzi degvielai un nepalielināt finansējumu autoceļiem, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Ar ienākumu nodokli neapliekamais minimums Latvijā – 75 eiro – šobrīd ir viens no knapākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai mazinātu jau daudzus gadus pastāvošo iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību Latvijā, Ministru kabineta (MK) komiteja vakar akceptēja Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu, sākot ar nākamo gadu ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, proti, mazo algu saņēmējiem to palielināt, bet lielo algu pelnītājiem – pakāpeniski samazināt.
Par nopietnu izmaiņu ieviešanu nodokļos var runāt, tikai oficiāli tiekoties un izklāstot visu pušu argumentāciju par ietekmi uz tautsaimniecību, tā par koalīcijas darba grupas panākto vienošanos attiecībā uz izmaiņām nodokļos aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Zaļo un zemnieku savienība nākusi klajā ar vairākām apspriešanas vērtām idejām par nākamā gada budžetu, pēc tikšanās ar politiskā spēka Saeimas frakciju atzina premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa arī aicināja partiju tikt galā ar iekšējo mikrokonfliktu – aplikt vai neaplikt neveselīgo pārtiku ar jaunu nodokli.
Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiek apskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, degvielai, kā arī ieviest sociālo iemaksu griestu nodokli lielajām algām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Varam ticēt vai neticēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones solījumiem noturēt valsts ieņēmumus tādā līmenī, lai gada beigās nenāktos atcelt valsts budžetā paredzētos izdevumus.
Ja atveram CSP mājaslapu, tad varam noskaidrot, ka Latvijas ekonomikā viss notiek apbrīnojami gludi – IKP pieaugums pirmajā pusgadā ir vērtējams 2,3% lielumā pret iepriekšējo gadu.
Pēdējos septiņos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir par 35 miljoniem eiro mazāki nekā tika plānots, kas būtiski var ietekmēt sarunas par nākamā gada valsts budžetu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" atzina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Lai arī pēc trīs nedēļu pārtraukuma bankas Grieķijā pirmdien atsākušas darbu, valstī vienlaikus pieauguši arī vairāki nodokļi, valdībai īstenojot ar kreditoriem pagājušajā nedēļā noslēgto vienošanos.