Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz Latvijas bēgļa vai alternatīvā statusu ieguvušam Baltkrievijas pilsonim ļaut trīs gadu laikā reģistrēt transportlīdzekli Latvijā bez nepieciešamās sertifikācijas.
Šā gada pirmo sešu mēnešu demogrāfisko datu sensācija ir divreiz straujāks Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita samazinājums nekā pagājušajā gadā, kas izskaidrojams ar latviešu valodu neprotošo Krievijas pilsoņu skaita izraidīšanu vai atstāšanu nelegālā, statistiķu uzskaitei gandrīz nepieejamā stāvoklī.
Krimināllietu, kurā trīs personas - viens Latvijas pilsonis un divi nepilsoņi - apsūdzētas par darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti, Kurzemes rajona tiesa Ventspilī plāno turpināt skatīt 23.februārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kurš šodien bija izsaukts uz Ārlietu ministriju (ĀM) paskaidrojumu sniegšanai par pensiju izmaksu kavēšanu savas valsts pilsoņiem Latvijā, apsolījis rast drīzu risinājumu pensiju pārskaitījumiem.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atteikšanos no plānotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kuros atbilstoši Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumiem noteikti nelieli atvieglojumi uzturēšanās atļauju pagarināšanai Krievijas pilsoņiem.
Saeimas debatēs šodien izskanēja pārmetumi par maldināšanu, kā arī nekvalitatīvi sagatavotiem iepriekšējā, 13.Saeimas sasaukuma grozījumiem, ka par Krievijas pilsoņiem kļuvušajiem bijušajiem nepilsoņiem jāapliecina valsts valodas zināšanas.
518 jauni Latvijas pilsoņi pagājušā gada laikā radušies ne piedzimšanas, bet naturalizācijas kārtībā no gada sākumā Latvijā saskaitītajiem 182 375 nepilsoņiem un 62 635 citu valstu pilsoņiem.
Pašlaik Latvijā dzīvo 191,03 tūkstoši valstspiederīgo, kas kaut kādu apsvērumu dēļ nav vēlējušies kļūt par pilsoņiem. Daļa no viņiem ir bruņota. Atsaucoties uz identificētiem valsts drošības riskiem, Saeima vēlas viņus atbruņot. Uz nenoteiktu laiku tiesības uz ieroci tiks liegtas arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Vairāki nepilsoņi, kas PSRS okupācijas laikā dienējuši padomju armijā un strādājuši ārpus Latvijas, zaudējuši Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vecuma pensijas aprēķināšanu.
Jau līdz šim nepilsoņiem, kas nevēlas vai nespēj naturalizēties, bija jāsamierinās, ka tiem liegtas daudzas tikai pilsoņiem piekrītošas tiesības. Nu šiem ierobežojumiem pievienots jauns – līdz šim nelabprāt ar politiku saistītajā sporta nozarē.
Aizvadīto sešu gadu laikā - no 2014. līdz 2019.gadam - nedaudz samazinājies Latvijas nepilsoņu skaits, liecina Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Publiski izskanējušais viedoklis, ka Saeimā skatītās izmaiņas Pašvaldību likumprojektā dotu tiesības nepilsoņiem vēlēt pašvaldības, neatbilst pastiesībai, jo vēlēšanu tiesības nosaka cits likums, uzsver Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājas vietnieks Uldis Budriķis (JKP).
Dāsni dāļājot padomus ar Latvijas valodas politiku un pilsonību saistītos jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Padome ignorē faktu, ka Latvijā vēsturiski ir saglabājusies liela cilvēku grupa, kas negrib runāt latviešu valodā, negrib iekļauties latviešu sabiedrībā, negrib arī Latvijas pilsonību, jo svarīgāki par šiem labumiem ir Krievijas pensija un biedra Putina uzrunas 9. maijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien piedalījās Latvijas pilsonības pretendentu svinīgā solījuma došanas ceremonijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4. nodaļā.
Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis likumu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu jaundzimušiem bērniem no 2020.gada 1.janvāra, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Pirms nedēļas Saeima nolēma, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem mazuļiem automātiski piešķirs Latvijas pilsonību. Statistika liecina, ka šie likuma grozījumi skars tikai dažus desmitus no Latvijā dzīvojošajiem 220,5 tūkstošiem nepilsoņu, bet vienai trešdaļai nepilsoņu Latvijas pilsonība dažādu iemeslu dēļ nav vajadzīga.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iepriekš parlamentā iesniegto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2020.gada.
Šodien Saeima otrajā lasījumā lems par likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.