Ziemeļatlantijas padomes valstu vadītāju līmenī Somija un Zviedrija ir oficiāli uzaicinātas sākt pievienošanās procesu NATO, aģentūrai LETA skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien piedalās NATO samitā Madridē.
Ankara centīsies panākt 33 Turcijā aizliegtā kurdu separātistu kaujinieku grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) un trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritēju izdošanu no Zviedrijas un Somijas saskaņā ar vienošanos, ko panāca ar šīm valstīm apmaiņā pret atbalstu to uzņemšanai NATO, trešdien paziņoja Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdāgs.
Galvenās ieguvējas no Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO būs tieši Baltijas valstis, jo tiks stiprināta Baltijas jūras reģiona drošība, vērtē Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā, NATO samita laikā pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO vajag pārskatīt savu nostāju Austrumu flanga jautājumā, šodien, ierodoties uz NATO samitu Madridē, norādīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
NATO valstu līderi samitā Madridē trešdien gatavojas atzīt Krieviju par tiešu draudu alianses drošībai, trešdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Rīt Madridē noslēgsies NATO dalībvalstu līderu samits, kurā jāpieņem vairāki Latvijai un citām alianses ar Krieviju robežu dalošām valstīm. Labākais iespējamais lēmums Latvijai būtu apliecinājums tam, ka Latvijā izveido pastāvīgu alianses kara bāzi, taču politiķi arī uzsver, ka jebkurš NATO lēmums mūsu drošību pastiprinās.
Arī pašai Spānijai, šodien un rīt Madridē uzņemot NATO valstu līderus, bija svarīgi nodot vēsti, ka tā pilnībā atbalsta alianses nodomu būtiski pastiprināt bloka austrumu flanga aizsardzību. Tāpēc Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijai piederošā zeme–gaiss zenītraķešu NASAMS baterija. Tagad jāseko kopīgam NATO dalībvalstu lēmumam par pāreju no salīdzinoši miermīlīgās atturēšanas stratēģijas uz aktīvu aizsardzības stratēģiju. Agresoru nedrīkst ielaist arī NATO buferzonā, kas esam mēs.
Lai arī bieži izskan, ka Krievija rada draudus Suvalku koridoram, realitātē tieši Krievijai būtu jāuztraucas par Kaļiņingradas apgabala drošību, jo "pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams un ir Krievijas Ahilleja papēdis", šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.
Latvijai ir svarīgi, lai NATO klātbūtne valstī palielinātos gan karavīru, gan militārās tehnikas skaita ziņā, pirms 29.jūnijā un 30.jūnijā gaidāmā NATO samita Madridē norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
NATO Ātrās reaģēšanas spēku palielinājums ir nopietns signāls par detalizētiem aizsardzības plāniem, ņemot vērā jaunus drošības izaicinājumus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Jau no februāra beigām iesaistītās puses rūpīgi strādā ar jautājumiem saistībā ar militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstu reģionā, un nekādi pārsteigumi sakarā ar šo jautājumu NATO samitā nav sagaidāmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Patlaban Krievija, visticamāk, nav gatava un pietiekami spēcīga, lai varētu nopietni apdraudēt NATO dalībvalstis, pirms 29.jūnijā un 30.jūnijā gaidāmā NATO samita Madridē aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu, intervijā laikrakstam "Financial Times" (FT) teicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Par NATO austrumu flanga stiprināšanu šķēpi vairs netiek lauzti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Igaunijas premjere Kaja Kallasa trešdien žurnālistiem sacīja, ka NATO alianses esošie aizsardzības plāni attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz ļaut ieņemt, pirms tās tiks atbrīvotas pēc 180 dienām, vēsta "Financial Times".