Sprūds: "Austrumu sardze" nav vienīgā aktivitāte Baltijas gaisa telpā

Pēc dronu ielidošanas Polijā, kas sekoja mazāka apmēra līdzīgiem gadījumiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī Rumānijā, NATO izveidoja "Austrumu sardzi". Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") intervijā aģentūrai LETA saka, ka paralēli notiek vairākas aktivitātes un bez "Austrumu sardzes" turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija pastiprinātā formā, kā arī Baltijas valstis turpina iestāties par to, ka ir jābūt gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.

Latvija veic arī akustiskās detektēšanas sistēmas pirmās fāzes testēšanu, lai uzlabotu spēju dronus, kas ielido Latvijas gaisa telpā, atklāt, stāsta Sprūds.

Kāds labums Latvijai pašlaik ir no NATO lēmuma par "Austrumu sardzes" izveidi? Vai tas nozīmē, ka kādas no lidmašīnām, par kuru nosūtīšanu ir paziņojušas vairākas valstis, bāzēsies arī Latvijā?

"Austrumu sardze" parāda to, ka NATO rīkojas. Tas bija ļoti svarīgs lēmums pēc šiem nopietnajiem dronu incidentiem NATO gaisa telpā pēdējo nedēļu laikā, bet it īpaši, protams, pēc incidenta Polijā. Tika iedarbināts ceturtais NATO Vašingtonas līguma pants, un pēc konsultācijām mēs redzam arī konkrētu rezultātu. NATO valstis ir gatavas dot savu ieguldījumu tieši austrumu flanga gaisa telpas stiprināšanā gan ar gaisa, gan ar jūras, gan ar sauszemes aktīviem. NATO spēku Eiropā virspavēlnieks būs tas, kas pieņems konkrētus lēmumus par to, kur un kā tos izvietot pēc nepieciešamības.

Skaidrs, ka tas stiprina austrumu flangu kopumā un tas stiprina arī Baltijas valstu aizsardzību, ja šāda nepieciešamība būs. Šobrīd uzsvars visupirms ir uz Poliju, bet "Austrumu sardze" ir domāta visa NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Paralēli notiek vairākas aktivitātes. Viens ir šī operācija, ko ātri un efektīvi uzsāka NATO. Otrs, turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija jau pastiprinātā formā. Kā arī mēs turpinām iestāties par to, ka ir jābūt ļoti konkrētai gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.

Ar ko esošā misija atšķiras no tā, ko mēs gribētu?

Tagad tā tomēr visupirms ir gaisa patrulēšanas misija. Ja tā ir gaisa aizsardzības misija, tad jau ir konkrēts mērķis rīkoties dažādos līmeņos, tostarp arī pret droniem, un ir ļoti skaidrs uzstādījums, tostarp par dronu notriekšanu.

Cik ilgā laikā varētu pieņemt lēmumu par to, kas no "Austrumu sardzes" varētu bāzēties Latvijā?

"Austrumu sardze" ir uzsākusi savu darbību. Francija, Lielbritānija, Dānija, Itālija, Vācija ir paziņojušas par savu aktīvu deleģēšanu. Te ir zināma veida analoģijas ar "Baltijas sardzi" jūrā, un mēs redzam, ka "Baltijas sardze" jūrā ir novedusi pie tā, ka šeit ir lielāka NATO klātbūtne. Tas tikai ļoti skaidri demonstrē, ka Krievijas aktivitātes, kas it kā ir mērķētas ar domu mazināt NATO kredibilitāti, rada tieši pretēju rezultātu, jo NATO savu klātbūtni un savu kredibilitāti tikai pastiprina. Mēs arī šobrīd redzam, ka incidenti ir mazinājušies. Mēs nevaram to iespējamību izslēgt, nebūsim naivi. Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga. Turklāt atšķirībā no "Baltijas sardzes" "Austrumu sardzes" operācijas viens no mērķiem būs vajadzības gadījumā dronus notriekt. Tur ir absolūti skaidra rīcības mērķtiecība.

Līdzšinējie gadījumi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā parādīja, ka ļoti liela problēma ir dronu pamanīšana. Vai tur arī notiks kaut kādas izmaiņas?

Precīzi. Lai notriektu vai pretdarbotos droniem, no sākuma tie ir jāatklāj, un tas nav vienkāršs uzdevums, jo nelieli, lēni un zemu lidojoši objekti ir ļoti grūti pamanāmi ar klasiskajām sistēmām. Radaru sistēmas ir ieviestas un stiprinātas, lai redzētu to, ko dara agresorvalsts. Šīs sistēmas ir jāpielāgo un jāievieš jaunas sistēmas. Tā ir nepārtraukta sāncensība. Tā ir gan vizualizēta identificēšana, kur sava loma ir robežsardzei, gan tehnoloģijas un tehnoloģiju ziņā Latvija ir viena no pirmajām, kas bez Ukrainas šobrīd ievieš akustisko detektēšanas sistēmu. Mēs uzreiz uzsākām šīs sistēmas ieviešanu pēc mūsu 7.septembra incidenta. Pirmā fāze faktiski jau ir noslēgusies. "Nameja" mācību laikā jau sākām testēt šo pirmo fāzi, un tagad ir noklāta austrumu pierobeža. Bet ir skaidrs, ka šī akustiskā detekcijas sistēma ir jāizvērš vēl plašāk, un mēs plānojam tuvākajos piecos gados to aktīvi izvērst.

Akustiskā sistēma ir jātestē, tā ir jāintegrē kopējā novērošanas sistēmā. Protams, ka būtu svarīgi, lai arī mūsu kaimiņvalstis to darītu, un šobrīd pēc nopietnajiem incidentiem, kas ir bijuši arī Igaunijā un Lietuvā, arī mūsu kaimiņi virzās pa to pašu ceļu.

Tomēr ir jāatceras, ka, protams, neviena no šīm sistēmām nav brīnumnūjiņa. Arī šeit ir savi ierobežojumi - skaņas ziņā, novērošanas ziņā. Tiem pašiem radariem ir savi ierobežojumi, jo tie "redz" ne tikai dronus, bet arī putnus un mākoņus.

Tā ir novērošanas sadaļa, bet protams, ka vēl ir pretdarbības sadaļa. Ja dronu atklāj, tad ko tālāk potenciāli ar to dari? Tas, ko mēs esam darījuši, ir gaisa telpas slēgšana. Tagad tā ir slēgta austrumu pierobežā, bet iepriekš mēs esam vienojušies ar "Latvijas Gaisa satiksmi" par to, kādā veidā darbojas algoritmi, lai varētu ātri slēgt gaisa telpu, par pašvaldību un iedzīvotāju apziņošanu.

Vienlaikus esam izvietojuši bruņoto spēku vienības uz robežas un tās pastiprinājuši tieši šo incidentu kontekstā, kā arī "Nameja" mācību kontekstā. Šobrīd papildus iegādājamies radaru sistēmas, kas tieši ir domātas, lai vieglāk būtu identificēt šādus objektus. Šobrīd jau faktiski esam fināla fāzē, lai iegādātos produktus no mūsu pašu uzņēmējiem, jo gada sākumā parakstījām vienošanos par pētniecības projektiem tieši attiecībā uz pretdronu sistēmām.

Vēlreiz uzsvēršu, kā apliecina arī Polijas piemērs, šeit nebūs tādu pilnīgi universālu rīku. Ar simtprocentīgu garantiju nav neviena pretgaisa aizsardzības sistēma, bet mēs pildām visus mājasdarbus, lai mūsu gatavība būtu visaugstākajā līmenī.

Kādēļ pēc 18.septembra gaisa telpa ir slēgta tikai tumšajā diennakts laikā?

Tas ir līdzīgi kā Igaunijā, jo mēs koordinējam mūsu aktivitātes ar mūsu kaimiņiem, lai mums būtu maksimāli kopīga pozīcija. Nakts laikā dronu potenciālās aktivitātes ir ar vislielāko iespējamību. Savukārt, dienas laikā tas pieļauj arī kādas saimnieciskās aktivitātes, ja tādas ir nepieciešamas.

Pa dienu nav bažu par dronu ielidošanu?

Šobrīd vislielākais risks ir bijis tieši naktīs. Kā mēs redzam, tas attiecas uz visiem incidentiem. Parasti Krievija vērš savus uzbrukumus arī attiecībā uz Ukrainu tieši nakts laikā. Tas ir lielākais risks. Arī dienas laikā, kā jau es minēju, mums ir vienošanās, ka faktiski 15 minūšu laikā mēs varam gaisa telpu slēgt, ja tas ir nepieciešams. Turklāt dienas laikā identificēt dronus ir vieglāk. Nakts laikā gatavībai ir jābūt pastiprinātai. Tagad šeit ir labs līdzsvars.

Tikko noslēdzās Krievijas militārās mācības "Zapad". Līdz šim ir konstatēti kādi incidenti? Turklāt vai pašlaik nesāksies bīstamākais posms, jo daudzas Krievijas armijas vienības ir pārdislocētas?

"Zapad" mācības vienmēr ir kustība agresorvalsts pusē, kas mums ir stingri jānovēro un tas arī tika darīts. Bet vienlaikus kopējais uzstādījums ir, ka mēs nedrīkstam atslābt ne pirms "Zapad" mācībām, ne pēc tām. Mēs zinām, ka dzīvojam kaimiņos agresorvalstij, līdz ar to modrība netiek mazināta. Jā, "Zapad" mācību laikā, ņemot vērā, ka papildu spēki tika izvietoti gan Baltkrievijā, gan Krievijā, bija zināma veida militāras kustības, bija arī mans uzdevums parādīt gan sabiedrībai, gan agresorvalstij, ka mēs esam modri, ka mēs esam gatavi pastiprināt savas apziņošanas sistēmas, ka mēs testējam akustisko detekcijas sistēmu, ka mēs arī novērojam to, kas notiek kibertelpā un informatīvajā telpā. Ir jāparāda, ka mēs nepalaižam garām to, kas notiek agresorvalsts pusē. Bet vienlaikus tas nenozīmē, ka mēs varam atslābt pirms vai pēc tam. Mums ir jābūt gataviem dažādiem incidentiem, dažādām provokācijām un sabotāžām. Tam mēs esam maksimāli gatavi.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pastiprinātais gatavības režīms joprojām saglabājas?

Tas viss attiecas uz "Nameja" mācību laiku. Jā, šajā laikā iekrita arī "Zapad" mācības, un, kā jau teicu, gan pirms, gan pēc "Zapad" mācībām mums arī ir jābūt modriem. Es domāju, ka "Nameja" mācības ir ļoti vajadzīgas arī tajā ziņā, ka tās sakrīt ar "Zapad", jo tad tās ir arī kā zināma atbilde. Vienlaikus mēs varam papildus praktizēt un stiprināt mūsu gatavību.

Neviena NBS vienība tagad netiek atvilkta?

Mēs ejam pēc plāna, kā mēs arī bijām plānojuši "Nameja" laikā.

Vai dronu ielidošana Polijā neliecina, ka Krievija ir gatava jaunam eskalācijas vilnim konfrontācijā ar NATO?

Mums jārēķinās ar to, ka Krievija kopumā ir gatava eskalācijai. Krievija ir parādījusi savu brutalitāti Ukrainā. Mēs nedrīkstam ne mirkli atslābt, jo šeit, mūsu reģionā, hibrīdkara provokācijas, un ne tikai tās, ir iespējamas.

Protams, mēs esam secinājuši, ka tieša militāra apdraudējuma šobrīd Latvijai vai NATO nav, bet mēs nevaram izslēgt provokāciju, sabotāžu un incidentu eskalāciju. Ar to mums ir jārēķinās un jābūt gataviem šodien, nevis kaut kad rīt. Mūsu gatavība ir jādemonstrē tagad, tostarp ar "Nameja" mācībām, kas mūsu gatavību vēl vairāk pastiprina. Tas pierāda, ka vislabākā atturēšana ir aizsardzības spēju stiprināšana. Aizsardzības gatavības demonstrēšana arī attur potenciālu eskalāciju. Krievijas gadījumā vājums ir tas, kas iedrošina, tāpēc ir svarīga "Austrumu sardze", jo tas parāda, ka jebkurai Krievijas rīcībai, lai kāda tā būtu, būs pretreakcija. Lai kāda būtu Krievijas rīcība, lai ar kādiem motīviem tā būtu vadīta, tā būtībā ir eskalācija un agresivitātes demonstrēšana, uz ko ir jābūt atbildei. Atbildes reakcija nozīmē to, ka tas ir neproduktīvi no Krievijas puses realizēt šādas aktivitātes, jo tās izsauc pretreakciju un sasniedz pretēju rezultātu tam, ko Krievija ir vēlējusies. Krievija ir vēlējusies NATO lomas samazināšanos, NATO nevienprātību, bet galu galā tiek sasniegts pretējs rezultāts. Tas ir konkrēts signāls, ka katra šāda rīcība izsauks spēcīgu pretreakciju un ļoti skaidras atturēšanas darbības.