Sprūds: Latvija ieviesīs akustiskās detekcijas sistēmu aizsardzības vajadzībām
Latvija no oktobra ieviesīs akustiskās detekcijas sistēmu aizsardzības vajadzībām, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Ministrs sacīja, ka Latvija ir pirmā valsts bez Ukrainas, kas ir izveidojusi akustisko detekciju.
Vaicāts, cik tālu šie sensori "spēj dzirdēt", piemēram, dronu, ministrs teica, ka ir "atbilstoši jānoklāj lauks ar konkrētu sensoru". Pārvaicājot, cik tālu šie sensori ļauj dzirdēt ārpus Latvijas robežas, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV) atbildēja: "Teiksim atklāti, tas sniedzas iekšā Krievijas teritorijā".
Kā atklāja Latkovkis, pēdējā komisijai sniegtā informācija bija, ka 87% austrumu robežas "ir noklāta".
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja, ka akustiskie sensori ir tikai viens no līmeņiem apdraudējuma atklāšanai. Pēc viņa teiktā, šie sensori primāri nepieciešami valsts teritorijā, lai varētu precīzāk identificēt mērķa potenciālo trajektoriju un nosūtīt vienības vai nākotnes tehnoloģijas tā iznīcināšanai.
Vienlaikus darbojas dažādas citas izlūkošanas disciplīnas, skaidroja Pudāns, runājot par agrīno brīdināšanu kopumā.
Kā vēstīts, pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki Krievijas uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti, Latvija pieņēma lēmumu no 11.septembra līdz 18.septembrim slēgt Latvijas gaisa telpas zonu līdz sešu kilometru augstumam pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.
Trešdien Aizsardzības ministrija informēja, ka no 18.septembra līdz 8.oktobrim šie ierobežojumi tiks turpināti, bet tikai diennakts tumšajā laikā no plkst.20 līdz plkst.7, kad ir lielākais apdraudējuma risks.
Aizsardzības ministrijā skaidroja, ka šie ierobežojumi dod iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pilnvērtīgi kontrolēt gaisa telpas aizliegto zonu un pastiprināti testēt akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas, veikt dronu un pretdronu simulācijas, izvietot un trenēt mobilās kaujas vienības.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku izvērtējumu tūlītēja militāra apdraudējuma Latvijai nav, taču visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" laikā Nacionālie bruņotie spēki ir paaugstinātā gatavībā. Lai mazinātu dronu apdraudējumu, Latvijas austrumu pierobežā pastāvīgā dežūrā atrodas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības vienības, lai vajadzības gadījumā notriektu agresorvalstu dronus.
Tāpat ir pastiprināta NATO patrulēšanas misija, kā arī tiek ieviestas jaunas akustiskās gaisa telpas novērošanas sistēmas. Pēdējā gada laikā ir veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi ļauj ātri slēgt gaisa telpu apdraudētās teritorijās. Tāpat ir veiktas izmaiņas, kas pastiprina lidojumu kontroli Latvijas austrumu gaisa telpā.
Aizsardzības ministrs visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2025" laikā uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.
