Krievija dronu iebrukumu Polijā pasniedz kā ukraiņu un britu specoperāciju

© Scanpix

Dronu iebrukums Polijas gaisa telpā ir Ukrainas provokācija, aiz kuras stāv Lielbritānijas specdienesti. Tāds bija viens no galvenajiem aizvadītās nedēļas Kremļa propagandas vēstījumiem, runājot par Krievijas dronu iebrukumu Polijas gaisa telpā naktī no 9. uz 10.septembri.

Tajā pašā laikā krievi dīžojās, ka NATO atbilde ir nekāda. Skandalozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs svētdienas vakara lielajā ziņu apskatā pat paziņoja šādi: Polija runā, ka krievi ar saviem droniem testējuši un pārbaudījuši NATO. Ja tas tā ir, tad alianse pārbaudi nav izturējusi.

Līdztekus droniem un Polijai krievi plašos sižetos izvērsa ASV politiskā konservatīvā aktīvista, mediju zvaigznes un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotā Čārlija Kērka nošaušanu. Propagandisti Čārliju Kērku padarīja gandrīz par varoni, kurš ir bijis viens no retajiem amerikāņiem, kurš uzdrošinājies runāt patiesību par karu Ukrainā un kuram pieticis drosmes atzīt, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir CIP marionete. Krievi ar gandarījumu paziņoja, ka ASV plosās "politterors", kas vērsts pret konservatīvajiem politiķiem.

Kremļa angažētie politpropagandisti arī nelaida garām iespēju vēstīt par nekārtībām un protestiem Francijā, jo tās prezidents Emanuels Makrons esot valsti ievedis ekonomiskajā bezdibenī. Kiseļovs apgalvoja, ka problēmas ir ne tikai Francijai, bet visai Eiropas Savienībai, kuras dalībvalstīm ekonomiskās lejupslīdes ziņā gaisma tuneļa galā neesot saskatāma.

Pilnīgi pretēji, protams, esot Krievijā, kuras ekonomikai klājoties labi, neraugoties uz to, ka gada otrā ceturkšņa IKP izaugsme ir prognozēta 0%, kas nozīmē, ka agresorvalstij par mata tiesu izdevies izvairīties no tā sauktās tehniskās recesijas, kad IKP izaugsme ir negatīva divus ceturkšņus pēc kārtas. Propagandists Vladimirs Solovjovs pat centās pārliecināt, ka par Krievijas ekonomikas labo stāvokli liecinot plašās ārvalstu investīcijas. Tā gan ir vēlmju domāšana, jo šā gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas Krievijas ekonomikā bija zemākās pēdējo 15 gadu laikā.

Pasaulē

Polijas un Baltkrievijas robežas slēgšana ir iesaldējusi svarīgu Ķīnas eksporta maršrutu uz Eiropas Savienību (ES), pamudinot Pekinu veikt spiedienu uz Varšavu, lai tā atkal tiktu atvērta un atjaunotos kravu pārvadājumu savienojums, kura vērtība ir 25 miljardi eiro gadā, raksta portāls “TVP World”.

Svarīgākais