"80. gadu līmenī": NATO tehnoloģiju trūkumi Krievijas gaisa uzbrukumu atvairīšanā
Dažas dienas pēc tam, kad Krievijas droni iebruka Polijā, galvenais jautājums Eiropā bija ne tikai tas, vai Krievija apzināti nosūtīja gandrīz divus desmitus dronu NATO gaisa telpā, bet arī tas, vai alianses militārā atbilde apliecināja spēju cīnīties pret arvien pieaugošajiem draudiem, raksta CNN.
Publikācijā teikts, ka, ja tas, kā uzskata Polija, bija apzināts NATO aizsardzības pārbaudījums, tad Krievijai tas bija ļoti lēts eksperiments.
Pēc uzbrukuma Polijas tiesībsargājošās iestādes konfiscēja Krievijas dronu “Gerbera” atliekas, kas izgatavotas no saplākšņa un putuplasta. Ukrainas izlūkdienesti lēš, ka to izgatavošana izmaksāja aptuveni 10 000 ASV dolāru katram.
Tikmēr NATO lidmašīnas, kas tika paceltas gaisā šo dronu dēļ, maksā miljoniem dolāru - spēka demonstrācija, kuras laikā degvielai un apkopei vien vajadzēja iztērēt desmitiem tūkstošu dolāru, lai paceltos gaisā, ir neefektīva.
Roberts Tollusts, Londonā bāzētās aizsardzības domnīcas RUSI pētnieks, apgalvo, ka tas nenozīmē, ka NATO nevar atvairīt liela mēroga dronu uzbrukumus, jo lidmašīnas ir ļoti efektīvas, novēršot masveida Irānas raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai pagājušā gada aprīlī. Tomēr Tollusts atzīmēja, ka šādas aizsardzības izmaksas šajā gadījumā pārsniedza miljardu dolāru, padarot šādu pieeju nepieņemamu.
"Galvenā problēma ir tā, ka pirms Ukrainas daudzas Rietumu aizsardzības tehnoloģijas vienkārši neņēma vērā šo dronu draudu," atzīmēja eksperts.
Tikmēr militāro tehnoloģiju sektorā, lai arī daudzi ir apsvēruši šo draudu, taču lielākoties NATO valstu aizsardzības ministrijas pielāgojas ļoti lēni.
"Tehnoloģija pastāv. Ievērojamu daļu no Polijas robežas, iespējams, jau varētu nosegt ar labu dronu sienu," uzsvēra MARSS ģenerāldirektors Johanness Pinls.
CNN paskaidroja, ka "dronu siena" ir daudzslāņu atklāšanas un pārtveršanas tīkla koncepcija. Šī ideja tiek plaši popularizēta Baltijas valstīs, un nesen to atbalstījušas arī ES amatpersonas.
Pinls piebilda, ka problēma ir tā, ka NATO iepirkumu sistēmas "joprojām ir 1980. gadu līmenī". Viņš minēja piemēru ar MARSS pārtvērēju ar mākslīgo intelektu, kas "būtībā ir nazis, kas lielā ātrumā pārgriež dronu".
"Pašlaik viņi tikai raksta tā tehniskās specifikācijas. Eiropā mums joprojām nav tā tehnisko specifikāciju," uzsvēra speciālists.
Savukārt Tollusts atzīmēja:
"Viena no galvenajām mācībām, ko cilvēki guva no Ukrainas, ir vienkārši eksperimentēt."
Pēc viņa teiktā, efektīvas aizsardzības pret droniem atslēga ir "ļoti dārgu līdzekļu kombinācija".
Tomēr CNN brīdina, ka, pat ja Eiropai izdosies paātrināt eksperimentālāku, zemākas klases tehnoloģiju ieviešanu, apjoma problēma joprojām saglabāsies.
"Saskaņā ar jūlijā publicētajām Ukrainas aizsardzības izlūkdienesta aplēsēm, Krievija savā strauji paplašinātajā rūpnīcā Tatarstānā pašlaik ražo 5500 vienību mēnesī sava atjauninātā “Shahed” līdzinieka “Geran”, kā arī lētāku “Gerbera” bezpilota lidaparāta versiju. Šomēnes Krievija pirmo reizi vienas nakts laikā Ukrainā palaida vairāk nekā 800 bezpilota lidaparātu," teikts rakstā.
