Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons varētu kļūt par nākamo NATO ģenerālsekretāru, vēsta britu laikraksts "The Telegraph", atsaucoties uz vairākiem avotiem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien atkārtoti piedraudēja "iesaldēt" Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, ja tās neizpildīs Ankaras prasības.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks Imants Ziediņš un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers piektdien tikušies ar karavīriem, kuri jau tuvākajā laikā dosies veikt dienesta pienākumus NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā, informēja Aizsardzības ministrija.
Lai militārā konflikta gadījumā gūtu sekmes, izšķirīgi svarīga ir iedzīvotāju pretošanās okupantam, kā arī konkrēta un mērķtiecīga pretošanās, izmantojot savus militāros un pretošanās tīklus, norādīts NATO Speciālo operāciju pavēlniecības Eiropā un Zviedrijas Aizsardzības universitātes sadarbības rezultātā tapušajā "Pretošanās operāciju koncepcijā".
Trešdienas vakarā Talsu pusē sabiedroto spēku lidmašīna "F-18" veikusi treniņlidojumu, kura rezultātā varēja rasties troksnis, informē Nacionālie bruņotie spēki.
Saeima nākamnedēļ, 14.jūlijā, sēdē varētu skatīt Zviedrijas un Somijas protokolus par pievienošanos NATO un ratificēt tos, pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš šodien plkst.9 piedalīsies Ziemeļmaķedonijas bruņoto spēku kontingenta sagaidīšanas ceremonijā Ādažu bāzē, Ziemeļmaķedonijai pievienojoties NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai, informē Aizsardzības ministrija.
Pagājušās nedēļas sākumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekrita atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. 28. jūnijā Somija, Zviedrija un Turcija parakstīja memorandu, kurā Somija un Zviedrija apņēmās ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus izdot vai deportēt Turcijā terorismā aizdomās turētās personas.
Astoņus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO beidzot oficiāli nosaukusi Krieviju par to, kas tā patiesībā ir – alianses lielāko apdraudējumu. Dalībvalstu aizsardzības plāni tiks pārrakstīti atbilstoši jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai, un tas notiks daudz īsākā laikā nekā vajadzēja, lai nonāktu pie fundamentālās atziņas, ka Krievija no alianses sabiedrotā kļuvusi par ienaidnieku.
Madridē aizvadītā NATO sanāksme vērtējama kā labs samits Latvijai, taču drošības situācija pasaulē ir ļoti mainīga un tas, kas ir labi šodien, var nebūt pietiekami pēc pāris mēnešiem, šorīt intervijā TV3 izteicās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ilgi gaidītais un jau iepriekš par vēsturisko nosauktais NATO Madrides samits noslēdzies. Lai arī vienmēr var teikt, ka varēja būt labāk, kopumā ar tur pieņemtajiem lēmumiem varam būt apmierināti. Tā galvenais rezultāts – jaunā NATO stratēģija, kurā par galveno draudu nosaukta Krievija.
Situācijā, kad NATO iestājas Somija un Zviedrija, kardināli mainās visa aina reģionā, un tas Latvijai ir kā glābšanas riņķis, valstu uzaicināšanu pievienoties NATO atzinīgi vērtēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs un deputāts Edvīns Šnore (NA).
Pirms NATO samita, kurā tika pieņemti Latvijai būtiski lēmumi par drošības stiprināšanu, mūsu valstij vajadzēja diezgan nopietni pacīnīties par atsevišķu lēmumu pieņemšanu, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO Latvijā izvietos dzelžus. Tas ir labi. Taču tie, kas ar šiem dzelžiem māk apieties, tikai X stundai pienākot un attiecīgus politiskus lēmumus saņemot, tiks izsūtīti no savām mītnes zemēm uz apdraudētajiem reģioniem. Piemēram, Baltijas valstīm. Absurda būtu situācija, ja latvietim nāktos stāvēt pie sarežģītas bruņutehnikas pilnām noliktavām kā aunam pie jauniem vārtiem.