Ministri

Trešdien, 2. jūnijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV". Līdz ar to norisinājās trīs ministru nomaiņa un līdz ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV), iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) un bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) nomaiņu, partija JKP izlēma mainīt arī izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP). RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka šāda situācija ir visai likumsakarīga.

Saeima šodien lems par Marijas Golubevas (AP), Gata Eglīša (JKP), Jāņa Vitenberga (NA) un Anitas Muižnieces (JKP) apstiprināšanu ministra amatā.

Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas iniciatīvas vairāk nekā trešdaļa parlamenta deputātu rosina sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai aicinātu Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu atskaitīties par valdības paveikto, pildot parlamenta uzdevumus.

Ministru prezidents Krišjāni Kariņš (JV) redz iespēju lielākai vai mazākai ministru proporciju maiņai, ja visi koalīcijas partneri tai piekrīt, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda Kariņš.

Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija,pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Ministru reitings Latvijā šobrīd nav neko augsts, bet īpaši zemu pašreizējo un tikko amatu pametušo ministru darbu vērtē krieviski runājošās ģimenēs. Lai gan savu kritikas devu ir saņēmuši visi ministri, divas Latvijas ministres krieviski runājošā sabiedrība neuztver tik negatīvi kā latvieši.

Sabiedrībā nesen izvērtās diskusija par jaunā veselības ministra Daniela Pavļuta izglītību – bakalaurs mākslās, profesionāls diploms kultūras menedžmentā, bet viņš pats kā trumpi izspēlēja Hārvarda universitātē iegūto augstāko izglītību sabiedrības vadībā. Tāpēc lūkojām, kādu izglītību ieguvuši visi pašreizējie ministri un viņu prezidents un kādas ir viņu valodu zināšanas.

Jautājot iedzīvotājiem, kā viņi vērtē konkrēta ministra līdzšinējo darbu, diemžēl negatīvo vērtējumu ir vairāk nekā pozitīvo. Turklāt daļu ministru tauta atpazīst visai vāji.

Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu priekšlikumu, kas, kā skaidro opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), būtu paredzējis iesaldēt Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministru mēnešalgu.

Arī jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas ēnā valdība strādā, lai racionalizētu savu darbu. Pašlaik Tieslietu ministrija vērtē noteikumus, kas varētu atslogot Valsts kancelejas un valsts sekretāru darbu, bet valdības ministriem liktu uzņemties lielāku atbildību lēmumu pieņemšanā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sola kļūt prasīgāks pret ministriem, tos aicinot sabiedrībai skaidrot savus pieņemtos lēmumus.

Saeimas Juridiskā komisija šodien konceptuāli atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, ka ministriem reizi gadā būs jāziņo Saeimai par paveikto.

Nevēloties tikt atzīti par drukātās preses kapračiem, atbildīgie ministri viens pēc otra ziņo, ka neko nesaprot no avīžu un žurnālu izplatīšanas, lai gan katram šajā stāstā ir pilnīgi konkrēta līdzdalība – finanšu ministrs Jānis Reirs atbild par naudu, kultūras ministrs Nauris Puntulis par mediju politiku, satiksmes ministrs Tālis Linkaits par Latvijas pasta darbību, un visi trīs kopā – par plānu uz veselu gadu apturēt preses piegāžu apmaksu. Nozare to neizturēs.

Diemžēl starp pēdējiem Latvijas kultūras ministriem es neredzu cilvēkus, kuri būtu spējuši vai vismaz gribējuši būt kultūrpolitiķi valsts, nācijas, tautas, nevis tik vien kā nozares, ministrijas mērogā. Jā, es nebūt negrasos apstrīdēt, piemēram, Daces Melbārdes spēju savest kārtībā atsevišķas resora lietas, taču par kultūrpolitiķi es viņu neuzskatu.

2019.gada 23. janvārī pie Oskara Kalpaka pieminekļa Rīgā, Esplanādē notika svinīgā aizsardzības ministru maiņas ceremonija, kuras laikā līdzšinējo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani amatā nomainīja Artis Pabriks.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varētu kandidēt vairāki līdzšinējās valdības ministri, liecina "Latvijas Televīzijas" (LTV) rīcībā esošā informācija.

Pretstatā minimālās algas saņēmējiem, ministri un deputāti šogad uz papīra saņems krietni lielāku algu nekā pērn. Četru gadu laikā ministru alga palielinājusies par 1722 eiro mēnesī jeb 66 procentiem, savukārt minimālā alga pieaugusi vien par 70 eiro mēnesī jeb 19 procentiem.

13.Saeimā ievēlētie ministri atteikušies no deputāta atalgojuma uz laiku, kamēr aizejošā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība turpina darbu.

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" satiksmes ministra amata kandidatūrai virzīs kādreizējo "Vienotības" politiķi Anriju Matīsu, bet izglītības un zinātnes ministres amatam - bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieci Eviju Papuli, šodien pēc partijas valdes sēdes žurnālistiem oficiāli paziņoja partijas līderis Nils Ušakovs.

Sabiedrības viedoklis par vēlmi varas gaiteņos redzēt pārliecinātus kristiešus dalās, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.