"Šobrīd parlamentā ir šausmīga putra," politoloģe atzīst, ka pārmaiņas bija likumsakarīgas

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Trešdien, 2. jūnijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV". Līdz ar to norisinājās trīs ministru nomaiņa un līdz ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV), iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) un bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) nomaiņu, partija JKP izlēma mainīt arī izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP). RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka šāda situācija ir visai likumsakarīga.

Politoloģe atzina, ka pamatojums valdības ministru nomaiņai ir, lai valdība saglabātu savas pozīcijas un premjers varētu palikt amatā. Tādējādi bija nepieciešams izteikt politiskos nosacījumus.

Tomēr situācija izvērtās visais savdabīgi un interesanti, komentēja Kreituse.

""KPV LV" izlikšana no ārpus valdošās koalīcijas bija likumsakarīga un to noteica tas, cik strauji samazinājās deputātu skaits šajā frakcijā un, cik lielas pretenzijas un vēlmes no citiem bijušajiem "KPV LV" koalīcijas biedriem bija sev iegūt jaunus amatus, sasaistot to ar pēdējā brīža iespēju sevi popularizēt pašvaldību vēlēšanās un iespējams iegūt sev jaunu atbalstu," situāciju skaidroja Kreituse.

Kā otru lietu politoloģe izcēla gaidāmās 14. Saeimas vēlēšanas, kas norisināsies pēc vairāk kā gada.

Lai arī izmaiņas pēc Kreituses domām bija likumsakarīgas, tomēr šobrīd ir neizprotams tas, kāpēc izmaiņas bija tieši šādas un vai tik tiešām šobrīd koalīciju veido četras partijas.

Politoloģe uzsvēra, ka skatoties pēc partiju frakciju pārstāvniecības Saeimā, frakcijas deputātu skaits nav atbilstošs vairākumam parlamentā.

"Tad ir nepieciešams skaitīt arī ārpus frakcijas esošos deputātus, kuri ir mainījuši politisko piederību. Starp tiem, arī ārpus frakcijas esošie deputātiem, ir viens no jaunajiem ministriem jeb bijušais ministrs."

Kreituse skaidroja, ka šis ministrs ir Jānis Vitenbergs. Tas ir pateicoties tam, ka viņš ir mainījis politisko piederību un šobrīd ir NA biedrs. Tomēr tas nenozīmē to, ka, mainot partiju automātiski, Vitenbergs ir nokļuvis Saeimas frakcijā.

"Tāpēc Latvijā šobrīd parlamentā ir tāda šausmīga putra, kas īsti ir kas, kurš ir partijā, kurš ir frakcijā, kas ir parakstījis līgumu vai parakstījis frakcijas pārstāvja līgumu, vai partijas pārstāvja līgumu."

Lai parlamentā valdība būtu stabila un iegūtu balsu vairākumu, Kreituse minēja, ka šobrīd ir nepieciešams Ata Zakatistova "veidojuma" atbalsts.

"Valdības stabilitātei parlamentā jeb balsu vairākumam ir nepieciešams šis savdabīgais veidojums ko vada Zakatistova kungs, kurš it kā ir vienojies ar Kariņa kungu par atbalstu valdībai, bet juridiska statusa viņiem nav un viņi ir kā pielikums, kurš īsti nav noformulēts, kas viņs ir, bet tajā pašā laikā viņš ir nepieciešams, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā."

Šobrīd Krišjānis Kariņš var būt drošs, ka Atis Zakatistovs un viņa grupa atbalstīs parlamenta balsojumu valdībā.

Kreituse atzina, ka šobrīd, viņasprāt, līdz 14. Saeimas vēlēšanām viss noritēs mierīgi. Viņa uzsvēra, ka JV ir ļoti veiksmīgi izgājusi no krīzes. Šāds situācijas atrisinājums ir nācis par labu premjera partijai.

"Visu cieņu viņiem, ka viņi no tā izgāja, ka viņi to izdarīja, jo kā mēs zinām, satricinājums jau nebija tik liels kā no JKP puses par šiem jauniegūtajiem ministra amatiem, bet bija jautājums par Reira kungu, kā finanšu ministru, bet tā kā izdevās Reira kungu pozitīvi neaizskart šajās sarunās, viņš saglabāja savu pozīciju."

Kreituse uzsvēra, ka šobrīd ir novērsti visi pamatšķēršļi un ir apmierinātas atsevišķu partiju ambīcijas pārdalot varu.

Vienīgais šajā ministru nomaiņā ir neizprotamas JKP vēlmes. Kreituse pauda, ka parasti ministru nomaiņa notiek, ja ir pretenzijas pret viņa darbu. Tomēr šajā gadījumā pretenzijas no JKP puses netika dzirdētas un ir pilnīgi nesaprotama viņas atsaukšana. Ilgas Šuplinskas vietā nāks viņas parlamentārā sekretāre. Politoloģe uzsvēra, ka, ja Šuplinskas darbs tiek vērtēts negatīvi, tad pie tā ir līdzatbildīga arī izvirzītā amata kandidāte Anita Muižniece.

"Partijas iekšienē notiek kaut kādas nesaprotamas kustības, kas var pašu partiju graut no iekšienes."

Zināma neizpratne Kreitusei ir arī saistībā ar iekšlietu ministres kandidāti Mariju Golubevu. Viņa skaidroja, ka Golubeva ir augsta ranga speciāliste sociālajās zinātnēs, viņa ir pētījusi izglītības un dzimumlīdztiesības jautājumus, taču viņas redzeslokā nav bijušas drošības sistēmas.

"Ir grūti iedomāties, kā viņa darbosies šajā jomā."

Jau vēstīts, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ar prieku paziņoju, ka Ministru kabinets uzņem jaunu spēku, lai ar jaunu jaudu kopā strādātu sabiedrības saliedēšanas un ekonomikas izaugsmes interesēs. Mūsu valdības koalīcija ir kļuvusi kompaktāka," uzsvēra premjers.

Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV). Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".Premjers paziņoja, ka, "KPV LV" pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirzīs Mariju Golubevu (AP), Gati Eglīti (JKP), Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā stāsies Anita Muižniece (JKP). Par Šuplinskas nomaiņu Kariņš sacīja, ka arī tā bijusi "partiju vienošanās".

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.