Samazinot medikamentu uzcenojuma apmēru, atsevišķu aptieku pastāvēšana Latvijā varētu kļūt problemātiska, atzina zāļu ražotāji, vienlaikus norādot, ka Latvijā būtu jāievieš līdzīga zāļu cenu aprēķina sistēma kā Lietuvā un Igaunijā.
No Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem, secināts Konkurences padomes (KP) tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs.
Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).
Starp pacientiem, kuri ilgstoši lieto recepšu medikamentus, gandrīz katrs ceturtais (23%) mēdz aizmirst savlaicīgi iegādāties ārstēšanai nepieciešamās zāles. Īpaši satraucoši dati ir vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kurā pat 42% aptaujāto, kas ilgstoši lieto recepšu medikamentus, aizmirst par savlaicīgu medikamentu iegādi, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos.
Trešdaļa pacientu vecumā virs 62 gadiem nespēj iegādāties zāles, ko izrakstījis ārsts, bet 46 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Ar šiem faktiem pašlaik operē visi veselības aprūpē iesaistītie un saprot, ka ir nepieciešams situāciju uzlabot.
Par kādu medikamentu īslaicīgu vai ilglaicīgu pazušanu no aptieku plauktiem informācija parādās periodiski. Vairāki pacienti Neatkarīgajai stāsta, ka jau ilgāku laiku aptiekās nav pieejams D vitamīna šķīdums jeb pilieni, kas ir recepšu medikaments.
Jau vairākkārt esam vēstījuši par gadījumiem, kad pircēji pauduši neizpratni par to, kāpēc Latvijā nopērkamas zāles citviet pasaulē maksā lētāk. Arī šoreiz kāda pircēja bijusi pārsteigta, kad ieraudzījusi, cik Baltkrievijā maksā Latvijā ražotais medikaments "Mildronāts".
Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka, panākot vienošanos ar zāļu ražotājiem un lieltirgotavām, vairākiem valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem no 2 % līdz 51 % samazināta cena, kuru valsts maksā, lai nodrošinātu zāles kompensācijas sistēmas ietvaros. Pateicoties šim finanšu ietaupījumam, kompensējamās zāles var saņemt lielāks pacientu skaits, kā arī daļai medikamentu samazinās pacientu līdzmaksājums.
Pirms diviem gadiem Eiropu satricināja tā sauktais implantu skandāls. Tirgū gadiem ilgi nonākuši nedrošas un nepārbaudītas ierīces. Līdz šim Eiropā uzraugi paļāvušies uz ražotājiem, ka to solījumi par ierīču efektivitāti un drošību ir patiesi. Nākamgad beidzot spēkā stāsies stingrāka nozares kontrole. Tā skars arī ierīču grupu, ko ikdienā lietojam ar pārliecību, ka tās ir zāles un ka tās tiek kontrolētas atbilstoši medikamentiem, ziņo raidījums "Nekā personīga".
63 % farmaceitu atzīst, ka piektā daļa aptieku apmeklētāju lūdz padomu, kuri no ārsta izrakstītajiem medikamentiem receptē jāiegādājas obligāti, bet kurus var nepirkt. Vēl 36 % farmaceitu norāda, ka grūtības ar visu ārsta izrakstīto recepšu zāļu iegādi ir vismaz pusei pacientu, liecina “Mēness aptiekas” tīklā veiktā analīze, vērtējot iedzīvotāju paradumus, iegādājoties recepšu medikamentus.
Mājas zāļu skapītis bieži tiek atstāts novārtā, tajā mēdz uzkrāties medikamenti, kam beidzies derīguma termiņš, ir bojāts iepakojums, nav salasāms nosaukums vai nav zināms, kādam nolūkam tie paredzēti. "Apotheka" sertificētā farmaceite un valdes locekle Nora Krauja uzsver, ka šādas zāles nekādā gadījumā nedrīkst lietot – tās var radīt nopietnu kaitējumu veselībai. Viņa skaidro, ka bojāti un nederīgi medikamenti ir bīstami arī apkārtējai videi, tos nedrīkst vienkārši izmest sadzīves atkritumos – zāles jānodod drošai iznīcināšanai.
Baltijas jūras valstu kopīgā pētījumā No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi konstatēts satraucoši liels zāļvielu daudzums apkārtējā vidē. Tā ir pilnīgi jauna ekoloģiska problēma, un pašlaik neviens nezina, kādas var būt sekas šādai sabiedrības nozāļošanai. Tramadols, citaloprams, progesterons – Latvijas ūdeņos nonāk visas zāļu grupas un pastarpināti atgriežas cilvēka organismā.
Viena no jaunās veselības ministres Ilzes Viņkeles (AP) prioritātēm būs cīņas ar farmācijas industriju par mazākām medikamentu cenām turpināšana, sacīja ministre.
Internetā aktīvi tiek reklamēts krēms, ziede, kas sekmīgi likvidējot locītavu, muguras un citas sāpes “Hondorcream”. Taču, kā izrādās, tā ir krāpniecība, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju lielveikalos un tirdzniecības automātos visu diennakti pārdot bezrecepšu zāles.
Vīrusu un saaukstēšanās sezona ir īstais laiks, lai veiktu revīziju savā mājas aptieciņā. Tas ļaus ne vien ieviest tajā kārtību un saprast, kādas zāles ir pieejamas mājās uz vietas, bet arī pārbaudīt, vai tajā nav kādu zāļu, kurām ir beidzies derīguma termiņš vai kuras vairs nelietojat. Ko darīt ar šādām zālēm, kā tās pareizi utilizēt, konsultē BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kādā Tenesijas štata slimnīcā, veicot negaidītu pārbaudi, atklājies, ka medmāsa pacientam iešpricējusi nepareizas zāles, tas rezultējies ar letālu iznākumu, ziņo "Tech Times".