Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Veselība

Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski audzis valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits

© f64.lv, Oksana Džadana

Lai gan valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis četras reizes, to pieejamība joprojām ir ierobežota, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).

Asociācijas un pētījumu centra "IQVIA" apkopotie dati par valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaitu Baltijas valstīs no 2018. līdz 2022.gadam liecina, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis inovatīvo medikamentu skaits Latvijā. Vēl 2018.gadā Latvijā bija pieejams 31 inovatīvais medikaments, taču 2022.gadā - 99.

Salīdzinot Latvijas rādītājus ar kaimiņvalstīm, Lietuvā inovatīvo medikamentu skaits ir par 14% lielāks, kopējam skaitam sasniedzot 113, savukārt Igaunijā pieaugums bijis par 6%, sasniedzot 105 inovatīvos medikamentus valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Asociācijā skaidro, ka attiecībā uz onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu Latvijas kompensējamo zāļu sarakstu pēdējo trīs gadu laikā papildinājuši 12 jauni inovatīvi medikamenti, patlaban kopējam skaitam sasniedzot 46 inovatīvos medikamentus. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā onkoloģijas slimniekiem katrā no valstīm pieejami 57 inovatīvie medikamenti.

SIFFA skaidro, ka, lai gan inovatīvo zāļu skaits onkoloģijas pacientiem ir audzis, to pieejamība ir ļoti ierobežota nepietiekamā finansējuma dēļ. Tostarp vien 30% vēža pacientu saņem efektīvu ārstēšanu ar jaunākās paaudzes medikamentiem, tādēļ, lai katram vēža pacientam nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu atbilstoši Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam 2022.-2024.gadam, ir nepieciešams papildu finansējums vēža pacientu ārstēšanai.

Asociācijas vadītājs Valters Bolevics pauda gandarījumu par piecu gadu izaugsmi inovatīvo medikamentu pieejamībā, vienlaikus piebilstot, ka nākamgad vairāk nekā 2000 onkoloģijas pacientu cer sākt ārstēšanos ar inovatīvajiem medikamentiem.

Viņš arī norāda, ka nākamā gada budžetā Veselības ministrija (VM) onkoloģijas pacientiem ir pieprasījusi vairāk nekā 50 miljonus eiro medikamentiem, turklāt runa ir tikai par jau esošo medikamentu pieejamības paplašināšanu pacientiem un jaunu iekļaušanu ar ierobežojumiem.

Bolevics uzsver, ka no 2017. līdz 2020.gadam izgudrotiem jauniem medikamentiem, kuri reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem ir pieejami tikai seši produkti, turklāt neviens produkts nav pieejams pilnā apjomā bez ierobežojumiem.

"Mūsu mērķis ir panākt, ka visiem pacientiem bez ierobežojumiem ir vienlīdzīgas iespējas saņemt nepieciešamo ārstēšanas terapiju ar jaunākajiem medikamentiem, ko ir izgudrojoši zinātnieki," atzīmē Bolevics.

Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 28.septembrī deputāti aicināja turpināt pilnveidot VM izstrādāto konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka Latvijā valsts novirzītais finansējums kompensējamiem medikamentiem ir būtiski mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt šajos rādītājos valsts būtiski atpaliek no visām attīstītajām valstīm, un, ja finansējuma būtu vairāk, varētu attiecīgi arī izdarīt vairāk par finansējuma palielināšanu medikamentiem onkoloģijas jomā un mediķu atalgojumam.

Kā risinājumus zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai atbilstoši Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām VM saredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi zālēm no 12% līdz 5%, pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā kompensācijas sistēmā.

Tāpat risinājums ir noteikt, ka nekompensējamo recepšu, bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, kā arī noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par piecenojumiem abās kaimiņvalstīs.

Papildus VM rosina samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi. Proti, noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm gadā, nosakot kopējā pacienta līdzmaksājuma griestus 250 eiro apmērā. Tikpat būtiski ir ieviest SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm, kā arī piešķirt papildu finansējumu kompensējamo zāļu, tostarp onkoloģijā un hematoloģijā pieejamības uzlabošanai. Šim nolūkam nākamajā gadā būtu nepieciešams 100 915 724 eiro, 2024.gadā - 132 880 370 eiro, bet 2025.gadā un turpmāk - 140 999 618 eiro.

Pavļuts informēja, ka šobrīd konceptuālais ziņojums ir saskaņošanā, un viņš cer, ka to tuvākajā laikā izskatīs arī valdībā. Pēc viņa paustā, daļa no ziņojumā iekļautajiem pasākumiem jau ir ietverta ministrijas nākamā gada budžeta prioritātēs, piemēram, PVN likmes samazināšana, kā arī finansējuma piešķiršana kompensējamo zāļu pieejamībai onkoloģijā un hematoloģijā un citi pasākumi.