Maxima

Pavisam nesen SIA Homburg Zolitude sacīja Neatkarīgajai, ka ir pieaicinājusi ekspertus no Lielbritānijas – kompāniju AECOM, kas veica ekspertīzi daudzstāvu dzīvojamai ēkai Rīgā, Priedaines ielā 20.

Ar Zolitūdē sabrukušā veikala Maxima pārdevēju Mariku Melderi tiekos traģēdijas gadadienas rītā. Piemiņas vieta, kas iekārtota pie nožogojuma, aiz kura pārtrūka 54 nevainīgu cilvēku dzīves, ne mirkli nepaliek tukša – lai gan ir agrs rīts, cilvēki liek sveces un ziedus mirušo piemiņai. Tikko uzsnigušajā sniegā mirdz sveču liesmiņas, arī mūsu noliktās. Daudziem cilvēkiem acīs mirdz asaras, pat tādiem, kuriem šī traģēdija neatņēma tuviniekus un draugus.

Būveksperts, būvinženieris un restaurators Sergejs Meierovics intervijā Neatkarīgajai vērtē, vai gada laikā darīts pietiekami, lai Zolitūdes traģēdijai līdzīgu nelaimju cēloņus turpmāk nenāktos meklēt politikā, būvniecības procesa organizācijā un kontrolē.

Piemiņas pasākumā Zolitūdes traģēdijas vietā 21. novembrī sapulcējušies vairāki simti cilvēku Daudziem cilvēkiem rokās sveces un ziedi, kas vēlāk novietoti pie nožogojuma traģēdijas vietā. Pieminēt traģēdijā bojāgājušos ieradās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji. Tāpat upurus pieminēt ieradās "Re&Re" pārstāvji. Sākoties piemiņas pasākumam, klātesošie vienojās kopīgā lūgšanā, aizlūdzot par traģēdijā bojāgājušajiem. Lūgšanu vadīja pareizticīgo baznīcas mācītājs, katru upuri nosaucot vārdā.

Pirms gada notikusī traģēdija Zolitūdes lielveikalā "Maxima" likusi arī Lietuvai stingrāk izvērtēt būvniecības normatīvus un vērīgāk sekot ēku stāvoklim, piektdien vēsta Lietuvas Radio, atsaucoties uz vides ministru Ķēstuti Trečoku.

Pieminot Zolitūdes traģēdiju, Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina Latvijas iedzīvotājus sargāt sevi.

Nauda palīdzēja, bet tā nedziedē, citam pat nesusi atkarības, atzīst ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Par organizācijas sniegto palīdzību pēc Zolitūdes traģēdijas, tās atstātajām pēdām cilvēku apziņā un rīcībā, katra atbildību Neatkarīgās intervija ar R. Dimanti.

Maxima Latvija joprojām jūt Zolitūdes traģēdijas sekas – gada laikā samazinājies šim veikalam lojālo pircēju skaits, bet pieaudzis to nīdēju skaits. Pat neskatoties uz pavasarī īstenoto algas palielinājumu darbiniekiem, uz Maxima pieteikties darbā dodas tikai tad, kad nav vairs citas iespējas. Taču uzņēmuma peļņa mērāma miljonos eiro.

Pēc Zolitūdes traģēdijas 2013.gada 21.novembrī līdz šī gada 1.aprīlim Rīgas būvvaldes pārstāvji apsekojuši ap 300 sabiedriski nozīmīgus objektus, savukārt šā gada deviņos mēnešos pavisam apsekoti 3886 objekti, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Kopš Zolitūdes traģēdijas ir pagājis gads, taču vainīgo politiķu galvas tā arī nav ripojušas. Tieši pretēji – tautas sēras vairākiem jaunizceptajiem politiķiem ir pat palīdzējušas audzēt savu kapitālu.

Ko politiķi pārdod par lielu darba uzvaru, to būvniecības procesā iesaistītie – par puspatiesību, jo arī darbs pie izmaiņām būvniecības procesa regulējumā ir tikai pusē. Tagad jāsāk Zolitūdes traģēdijas emociju iespaidā pieņemto normatīvo aktu labošana.

Gads vēl ir pārāk īss laiks, lai sāpes par traģēdijā zaudētajiem tuviniekiem norimtu. Tas ir arī pārāk īss laika posms, lai traģēdijā cietušie pilnībā atgūtu visus spēkus. Šajā laikā nozīmīgs, bet ne galvenais atspaids bijis ziedotāju, valsts, pašvaldības un uzņēmumu finansiālā palīdzība.

Nauda palīdzēja, bet tā nedziedē, citam pat nesusi atkarības, atzīst ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Par organizācijas sniegto palīdzību pēc Zolitūdes traģēdijas, tās atstātajām pēdām cilvēku apziņā un rīcībā, katra atbildību Neatkarīgās intervija ar R. Dimanti.

Bijušā Saeimas deputāta, jūrnieka Imanta Burvja dēls, 43 gadus vecais ekonomists, politiķis, uzņēmējs Andrejs Burvis ir viens no tiem, kas gāja bojā, iegāžoties Maxima lielveikala jumtam. Pagājis gads kopš traģēdijas. Par to, kā valsts izturas pret cietušajiem, kādas izmeklēšanas kam jāveic, kas vainīgs, un citiem ar traģēdiju saistītajiem notikumiem šī Neatkarīgās intervija ar Imantu Burvi.

2013. gada 21. novembris – 2014. gada 21. novembris

Bērniem, kuri pērn Zolitūdes traģēdijā zaudēja vienu vai abus vecākus, līdz decembrim būs izmaksāti vairāk nekā 217 000 eiro, informē SIA "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris.

Pieminot Zolitūdes traģēdijas upurus, piektdien, 21.novembrī, visās Latvijas pareizticīgajās baznīcās notiks dievkalpojumi.

Tikai dažas dienas pirms Zolitūdes traģēdijas gadadienas, 18. novembrī, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, kas amatu pameta, uzņemoties politisko atbildību par notikušo, saņems augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa otro šķiru, līdz ar to saņemot arī titulu «ordeņa lielvirsnieks». Sabiedrībā pazīstami cilvēki nenoliedz, ka viņš patiešām pelnījis šādu atzinību, taču daži apšauba, vai apbalvojuma pasniegšanai izraudzīts atbilstošs laiks.

Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11 lūgumam, Latvijas Pasts izdevis speciālo aploksni, kura veltīta Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes veidota dizaina motīvs.

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas valdības galva Laimdota Straujuma un valsts iestādes apgalvo vienu un to pašu – valsts iestādes ir godprātīgi risinājušas ar Zolitūdes traģēdiju saistītos jautājumus. Cietušie, bojāgājušo tuvinieki un Latvijas iedzīvotāji gaida ko citu – atbildes uz jautājumiem, kas ir traģēdijas vaininieki un kad viņi tiks tiesāti. Jā, un arī to, kādu sodu viņiem piespriedīs.