Maximas traģēdijas lietā pie atbildības varētu saukt arī pašvaldības amatpersonas
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā arī aizdomās turamajai juridiskai personai lūgs noteikt ierobežojošus līdzekļus, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Grišins intervijas laikā neminēja, kurai juridiskai personai piemērots statuss, lai gan piebilda, ka arī tai tiks lūgts noteikt ierobežojošus līdzekļus.
"Tie varētu būt dažādi, piemēram, apķīlāti aktīvi, vai arī noteikti ierobežojumi rīcībai ar mantu un finanšu līdzekļiem," sacīja Grišins.
Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turamā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, Gulbim un vēl kādai juridiskai personai.
Sergetam un Gulbim tiesa vakar kā drošības līdzekli noteikusi apcietinājumu.
Tomēr uz jautājumu, vai tuvākajā laikā aizdomās turamā statuss varētu tikt piemērots vēl kādai personai, Grišins atbildēja, ka nevēlētos šajā lietā pārsteigties ar liekiem komentāriem, jo policija kā procesa virzītājs ir uzmanīga ar komentāriem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt lietas gaitu.
"Aizdomās turamā statuss tiks piemērots tikai tām personām, kuras būs to pelnījušas," piebilda Grišins.
Savukārt intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izstāstīja, ka aizdomās turamās juridiskās personas atbildības līmenis ir noteikts 36 miljonu eiro apmērā, tāpēc pastāv variants par juridiskās personas likvidāciju.