"Homburg Zolitūde" neatzīst Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību

Zolitūdes projekta Priedaines ielā 20 attīstītāja SIA "Homburg Zolitūde" neatzīst civilprasību Zolitūdes traģēdijas lietā un norāda uz sevi kā projekta pasūtītāju, nevis būvniecības veicēju.

Šodien Zolitūdes traģēdijas civillietā Rīgas apgabaltiesā paskaidrojumus sniedza "Homburg Zolitūde" advokāts Lauris Rasnačs, kurš vairākkārt uzsvēra, ka līdz pat šim brīdim nav pierādīta konkrēta "Homburg Zolitude" prettiesiska rīcība un cēloniskais sakars ar radušos kaitējumu. Līdz ar to arī "Homburg Zolitude" nevar tikt atzīta par atbildīgu par notikušās traģēdijas sekām.

Kā vienu no galvenajiem aspektiem Rasnačs minēja to, ka "Homburg Zolitude" saistībā ar būvniecību Priedaines ielā 20 bija tikai pasūtītājs, kurš ar būvniecību saistītās darbības neveica pats, bet gan piesaistīja to veikšanai sertificētus speciālistus, kā to pieprasa normatīvie akti. Rasnačs uzsvēra, ka likumdevējs ir nodalījis pasūtītāja atbildību no speciālista atbildības tādā veidā, ka pasūtītājs nav atbildīgs par speciālista pienākumu nepienācīgas izpildes sekām.

Rasnača pārstāvētais uzņēmums nevar atbildēt par pašiem būves projektēšanas un būvniecības risinājumiem un risku izvērtēšanu, jo "Homburg Zolitude", nebūdams profesionālis arhitektūras, projektēšanas un būvniecības jomā, pats nevarēja izvērtēt visu risku ietekmi un nevarēja paredzēt kaitējuma iestāšanos, ja arī kādi no šiem projektēšanas vai būvniecības risinājumiem radīja paaugstinātus riskus.

Lai arī traģēdijas cēlonis vēl nav noskaidrots, tomēr ir skaidrs, ka tas nav saistīts ar būvniecību vai būvniecības sadalīšanu kārtās kā tādu, kas ir principā pieļaujama, bet gan, visticamāk, ar kādu pašlaik vēl nezināmu trūkumu būvniecībā izmantotajos būvizstrādājumos, būvniecības vai būvprojektēšanas ietvaros sniegtajos pakalpojumos. Tādējādi pati "Homburg Zolitude" būvniecības iecere nevar tikt atzīta par traģēdijas cēloni, norādīja Rasnačs.

Tāpat advokāts norādīja, ka "Homburg Zolitude" nav atzīstams par atbildīgu attiecībā uz paaugstinātas bīstamības avotu radītām sekām, jo, pirmkārt, nav pierādīts, ka traģēdiju ir izraisījusi paaugstinātas bīstamības avota iedarbība, otrkārt, traģēdijas norises brīdī uzņēmums nebija nedz ēkas - tirdzniecības centra un dzīvojamās mājas, nedz arī būvniecības procesa valdītājs.

Arī tas vien, ka "Homburg Zolitude" ir viens no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 līdzīpašniekiem, pats par sevi nav pamats, lai piemērotu uzņēmumam civiltiesisko atbildību par notikušo traģēdiju. Neviena tiesību norma Latvijā neparedz atbildības piemērošanu tikai tādēļ, ka atbildētājs ir kādas lietas īpašnieks, visos gadījumos ir nepieciešams konstatēt arī neattaisnojamu rīcību no īpašnieka puses, teica Rasnačs.

Advokāts arī kritiski vērtēja prasības summu. Viņš atsaucās uz profesora Kalvja Torgāna rakstu, kurš kategoriski kritizējis "miljonu prasījumus", norādot, ka "nesamērīga mierinājuma naudas piespriešana var nonākt pretrunā ar mērķi, samierināšanās vietā radot vārdos neizteiktu, bet pilnīgi iespējamu konstatējumu, ka tuvinieka nāve kādu citu no krāvēja, mūrnieka vai pārdevēja pēkšņi padarījusi par bagātnieku, kas var atļauties iegādāt dārgu jahtu un vizināties pa Vidusjūru. Nelaime devusi to, ko savā darba mūžā konkrētais prasītājs ar viscentīgāko darbu nav cerējis sasniegt."

Šajā kontekstā profesors arī norāda uz citu Eiropas valstu piemēriem morālā kaitējuma atlīdzības summu noteikšanā. Norvēģijā 25 000 eiro esot standarts mierinājuma maksai par smagos noziegumos nodarītu kaitējumu. Francijā sāpju nauda tiekot piespriesta pamatā robežās no 1500 līdz 45 000 eiro, Vācijā kā ļoti bagātā valstī sāpju naudas apmērs sasniedzot 600 000 eiro.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 3.februārī plkst.10, kad paskaidrojumus sniegs SIA "Tineo".

Jau ziņots, ka pirms nedēļas paskaidrojumus lietā sniedza būvuzņēmums "Re&Re", un tas prasību neatzīst.

Šajā lietā ar prasību pret "Maxima Latvija", "Re&Re", "Homburg Zolitude", SIA "Tineo", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un SIA "HND Grupa" vērsās trīs cietušie.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par aizdomās turētajām atzītas trīs personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis un sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka. Sergetam un Gulbim tika atcelts lēmums par apcietinājumu un tika piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, kas piemērota arī Kalinkam.

Tāpat šajā lietā mantas arests uzlikts arhitektu birojam "Kubs" un "HND Grupa". "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), savukārt "HND Grupa" pieder Sergetam.