Ātri vien pēc "Olainfarm" līdzīpašnieka Valērija Maligina nāves sākas runas par viņa mantojumu. Latvijas bagātāko cilvēku simtniekā Maligins ieņēma augsto 7. vietu ar 70 miljoniem eiro lielu turību. Žurnāls "Kas Jauns" skaidro, kuri dalīs Maligina miljonus.
Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši – tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, – to apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Mantojuma pieņemšana ne vienmēr nozīmē tikai ieguvumus. Dažkārt mantojumu pieņemt var būt pat neizdevīgi, ja aizgājēja parādi ir lielāki nekā mantojamā īpašuma vērtība, jo aizņēmums bankā vai kādas citas parādsaistības pēcnācējiem paliek kopā ar atstāto mantu, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Vēlos dēlam norakstīt savu privatizēto dzīvokli, kā to izdevīgāk darīt – dāvināt vai pārdot? Kā labāk noformēt nekustamo īpašumu uz bērnu vārda – kā dāvinājumu vai citādi? Ja es gribu norakstīt savu īpašumu uz meitas vārda, kā labāk to noformēt, lai neviens cits uz to nevarētu pretendēt? Šie ir tikai daži no jautājumiem, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, un nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, norāda "Latvijas Notārs".
Zvērinātiem notāriem no nākamā gada 1.janvāra būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par katru gadījumu, kad kāds cilvēks manto vairāk nekā 15 000 eiro, šodien nolēma valdība.
Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantojumus, testamenta formas un mantojuma aizgādnību.
Eiropas Parlamentā (EP) ir apstiprināta regula, lai atvieglotu pārrobežu mantojumu kārtošanu, kā rezultātā, piemēram, latvietis, kurš ir precējies ar vācieti un dzīvo Beļģijā, turpmāk varēs izvēlēties, vai mantojumu kārtot saskaņā ar izcelsmes valsts Latvijas vai mītnes zemes Beļģijas normatīvajiem aktiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 20.oktobrī, apmeklējot Kalnciema ielas kvartālu, pauda pārliecību, ka valsts, ieguldot naudu kultūras mantojuma sakārtošanā, finansiāli iegūst,informē Saeimas Preses dienests