Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantojumus, testamenta formas un mantojuma aizgādnību.
Saeimas deputāti šodien atbalstīja arī izmaiņas saistītajos likumos - Notariāta likumā, Bāriņtiesas likumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību".
Likumprojekts paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Pašreizējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Plānots precizēt privāta testamenta institūtu, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem. Priviliģētais testaments nozīmē - mantojuma atstājējs ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu ir izteicis mutiski.
Likumprojekts atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegums par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram, paredzot, kāda informācija jānorāda minētajā iesniegumā un kādi dokumenti jāpievieno. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais regulējums ir laikietilpīgs un nenodrošina tā galveno funkciju - operatīvu rīcību.
Grozījumi paplašinās mantinieku sarakstu, attiecinot to arī uz pusbrāļiem, pusmāsām vai to bērniem. Paredzēts noteikt, ka bērns varēs mantot no tēva vai mātes, kam atņemtas aizgādnības tiesības.
Likuma grozījumi paplašinās mantojuma atraidīšanas gadījumus, kā arī precizēs kārtību, kā notiek atteikšanās no mantojuma. Tāpat grozījumi paredz izslēgt nosacījumu par neatraidāmo mantinieku tiesībām apstrīdēt mantojuma līgumu, testamenta atstājējam vēl dzīvam esot.
Likumprojekts arī paredz risināt jautājumu par laulātā daļas izdali kopmantas gadījumā, ja mantojuma sastāvā ir laulāto kopmanta, kas nav reģistrēta kā kopmanta, paredzot, ka laulātais savu daļu varēs prasīt izdalīt prasības kārtībā.
Plānots noteikt, ka adoptētais un viņa lejupējie manto no adoptētāja un viņa radiniekiem un ka no adoptētā manto viņa lejupējie, kā arī adoptētājs un viņa radinieki.
Plānots likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" nosaukumā pievienot jaunu priekšpēdējo vārdu, līdz ar to tā jaunais nosaukums būs "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".