ST vērtēs normu, kas atceļ iespēju mantot lauksaimnieku priekšlaicīgās pensijas kapitālu

Pirmajā sēdē, kas notika 31.janvārī, tika uzklausīti lietas dalībnieku pārstāvji, kā arī pieaicinātās personas.

Pērn 15.novembrī tiesa sāka skatīt lietu rakstveida procesā, secinot, ka pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams rīkot tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos, lai noskaidrotu lietā iesaistīto personu viedokļus, kā arī uzklausītu papildus pieaicinātās personas.

ST vērtē, vai Ministru kabineta (MK) 2015.gada aprīlī pieņemtie grozījumi kārtībā, kādā ieviešama Latvijas Lauku attīstības programma 2004.-2006.gadam, atbilst Satversmei. Ar apstrīdēto normu no Lauku attīstības programmas īstenošanas plāna sadaļas "Priekšlaicīgā pensionēšanās" tika svītrots noteikums - "ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības".

Eiropas Savienības Padomes regula nosaka atbalsta pasākumus lauku attīstībai. Cita starpā tā paredz gados vecākiem lauksaimniekiem iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību un aiziet priekšlaicīgā pensijā. Programmdokumentā "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam" norādīts, ka šāds pasākums rada iespēju gados vecākiem saimniecību īpašniekiem, kuri nevēlas vai dažādu iemeslu dēļ nespēj turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, nodot (atdot, pārdot, dāvināt) saimniecību citai personai, saņemot priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu.

Savukārt MK noteikumi paredzēja, ka lauksaimniekam piešķirto pensiju par atlikušo periodu turpina maksāt viņa mantiniekiem. MK 2015.gadā grozīja šos noteikumus, izslēdzot normu, kas paredzēja iespēju mantot pensiju.

Pieteikumu ST iesniedza Administratīvā rajona tiesa, kuras izskatīšanā ir lieta par mantotās priekšlaicīgās pensijas izmaksas pārtraukšanu. Administratīvajā rajona tiesā ir vērsušās kāda lauksaimnieka, kuram šāda pensija savulaik piešķirta, mantinieces. Līgums par priekšlaicīgo pensionēšanos paredzēja, ka pensiju lauksaimniekam vai viņa mantiniekiem maksā līdz 2021.gadam, taču tās izmaksu pārtrauca 2015.gadā - pēc apstrīdētās normas pieņemšanas.

Apstrīdētā norma esot pieņemta tādēļ, ka lauku saimniecību no pensijā aizgājušā lauksaimnieka parasti pārņemot viņa radinieki, proti, potenciālie mantinieki. Tādējādi radinieki saņemot gan lauku saimniecību, gan iespēju mantot pensiju. Savukārt konkrētajā Administratīvās rajona tiesas izskatāmajā gadījumā saimniecību bija pārņēmusi cita persona.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta, vispusīgi neizvērtējot faktisko situāciju, proti, neņemot vērā gadījumus, kad saimniecību pārņem persona, kas nav konkrētā lauksaimnieka mantinieks. Apstrīdētā norma bez leģitīma mērķa ierobežojot personu īpašuma tiesības, turklāt vispār neesot ticis vērtēts samērīgums starp sabiedrības ieguvumu un privātpersonu pamattiesību ierobežojumu.