Lauksaimnieki

“Var aizliegt Krievijas importu, kas ir Eiropas tiesību pārkāpums, un tas ir labāk, kā neko nedarīt, bet tas ir politisks žests, tas nemainīs krievu garudu atrašanos Latvijā nekādā veidā,” TV24 raidījumā “Naudas cena” viedokli pauž Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs, zemkopības ministrs (2022-2023) Didzis Šmits.

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms Rīgā, lauksaimnieki sagaida Ministru prezidentes Evikas Siliņas konkrētu atbildi par lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un tālāku virsvadību nozares problēmu risināšanā. Kā norāda lauksaimnieki, lielākajā daļā no prasību pilnīgas izpildes vajadzīgs visas valdības atbalsts un politiskais gribasspēks, informē Zemnieku Saeima.

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Francijas lauksaimnieku arodbiedrība, kas bloķēja galvenos ceļus ap Parīzi, piektdien panākusi piekāpšanos no valdības.

Palielinot spiedienu uz Francijas valdību, valsts lielākā lauksaimnieku arodbiedrība FNSEA piektdien draudējusi bloķēt galvenos ceļus ap Parīzi.

Viļņas centrālajā ielā - Ģedimina prospektā - otrdien pulcējas simtiem traktoru un dažas mežizstrādes mašīnas, lauksaimniekiem gatavojoties plašai protesta akcijai tuvākajās dienās.

Latvijā lauksaimnieki bažīgi par sala ietekmi uz ziemāju sējumiem, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimniecības eksperti.

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieku apdrošināšanas polišu izmaksu daļējai segšanai Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad izmaksājis 10,766 miljonus eiro, liecina LAD publicētā informācija.

Lauksaimnieki neapmierināti ar ekoshēmu apjomu un tiešmaksājumu apmēru, ceturtdien lauksaimnieku ārkārtas sapulcē novēroja aģentūra LETA.

Kaut arī pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā strauji augošās izejvielu, piemēram, degvielas un minerālmēslu, cenas radīja bažas par to, cik veiksmīgi izdosies pastāvēt Latvijas lauksaimniecības nozarei, pašreizējā situācija nav vērtējama kā slikta, un daudzos segmentos ražošanas apjomi pieaug. Paši lauksaimnieki gan uzskata, ka nozare nonākusi krīzes situācijā, un šodien, 2. novembrī, biedrība "Zemnieku saeima" Slampes kultūras pilī rīko ārkārtas lauksaimnieku sapulci, lai vienotos par izmaiņām, kas nekavējoties jāveic Zemkopības ministrijai (ZM).

Pamatu pamats lauksaimnieku drošībai pret dabas stihiju postījumiem ir apdrošināšana, intervijā aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Šogad Latvijā lielākoties laika apstākļi bijuši optimāli sējas darbu veikšanai, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Otrdien, 12.septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem.

No 1.septembra līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests aicina lauksaimniekus iesniegt projektus divos "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos: "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Zemkopības ministrija (ZM) jūlijā piešķirto Eiropas Komisijas (EK) ārkārtas atbalstu dažādu dalībvalstu lauksaimniecības krīžu seku mazināšanai varētu nepiešķirt tikai piena nozarei, kā uz to sākotnēji uzstāja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijā ražojošo saimniecību skaits katru gadu ir diezgan konstants, bet notiks to pārstrukturizācija, tostarp atsevišķas piensaimniecības pārtrauks nodarboties ar piena lopkopību, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 17 Latvijas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas (NVO), Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicināti neatbalstīt Dabas atjaunošanas regulu, informē organizāciju pārstāvji.

Latvija lauksaimniecības nozares atbalstam no Eiropas Savienības (ES) saņems papildu 6,797 miljonus eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valdība otrdien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto kārtību par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.-2027.gada plānošanas periodā, aģentūru LETA informēja ZM.