Latviešu valoda

Platformas "Latvian Apps" pārstāvji Pāvils Jurjāns un Arnis Gross izveidojuši rīku latviešu valodas vārdu locīšanai "Deklinators", aģentūru LETA informēja Gross.

Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publiskotā informācija liecina, ka 2023.gada 1.septembrī visas Krievijas Federācijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, kļūs nederīgas.

Medicīnas māsa Jūlija no Ukrainas Rīgas 1.slimnīcā sāka strādāt 27.maijā. Pagājuši tikai 4 mēneši, kopš Jūlija ir mūsu darba kolēģis, bet jau 6.oktobrī viņa veiksmīgi nokārtoja Latvijas valsts valodas prasmju pārbaudi, kas nepieciešama profesionālo pienākumu veikšanai. Jūlija turpina mācīties, bet nupat saņēma sertifikātu par nokārtoto A1 līmeni, ziņo slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Medne.

“Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, cik ļoti Latvijas iedzīvotāji pievērš uzmanību savas valodas tīrībai.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzdevis ministrijas iestādēs komunicēt tikai valsts valodā, līdz ar to no šī gada 1.oktobra Labklājības ministrija (LM), kā arī ministrijas padotības iestādes nodrošinās informāciju un komunicēs ar klientiem tikai valsts valodā, informē ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Oskars Priede.

Satversmes tiesa (ST) atjaunojusi tiesvedību lietā par normām, kas noteic augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā.

Valsts tiesiskais regulējums, kurš augstskolām uzliek pienākumu studiju programmas īstenot tikai un vienīgi šīs dalībvalsts oficiālajā valodā, ir saderīgs ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, ja vien šo tiesisko regulējumu attaisno ar nacionālās identitātes aizsardzību saistīti apsvērumi, proti, tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa aizsardzībai un ir samērīgs ar to, atbildot uz Satversmes tiesas (ST) jautājumu spriedumā atzīst Eiropas Savienības Tiesa (EST).

Prokuratūra kādam vīrietim par viltotas latviešu valodas prasmes apliecības izmantošanu piemērojusi 90 sabiedriskā darba stundas.

Pirms vasaras brīvdienām pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas radīti, lai pēc trīs gadu pārejas perioda mācības notiktu tikai valsts valodā, ir apauguši ar priekšlikumiem, kurus atbildīgā Saeimas komisija nu steidz izskatīt, lai, Saeimai atsākot darbu, likumprojekti vēl šajā sasaukumā tiktu apstiprināti galīgajā lasījumā. Darbs rit raiti, bet ne bez aizķeršanās, jo pārliecinošam vairākumam cenšas iebilst tie, kas izglītības sistēmā vēlas saglabāt vismaz divas mācību valodas.

Maijā vidū izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece TV24 uzsvēra, ka no 2025./2026.mācību gada visi bērni Latvijā mācīsies tikai latviešu valodā

Daugavpils Individuālo sporta veidu skolā Valsts valodas centra (VVC)pārbaudē nepietiekamas latviešu valodas zināšanas bijušas 23 no 57 skolā strādājošajiem treneriem, kuri par to sodīti administratīvi, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Lēmums par pilnīgu pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā bez šaubām atbalstāms - tam vajadzēja notikt jau sen, uzskata vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Ar optimistiskiem virsrakstiem tiek pieteikts valdība lēmums – Latvija beidzot pāries uz izglītības sistēmu tikai valsts valodā. “Vienotības” politiskais aktīvists, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raksta: “Tas darbs, kuru iesāku 2004. gadā, beidzot sekmīgi pabeigts.” Vai tiešām pabeigts?

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā konstatēti 235 pedagogi ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām un līdz ar to nespēju valodu lietot C1 līmenī, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotā informācija.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Sabiedrībā aizvien apspriež jautājumu, kas skar izglītību tikai latviešu valodā, analizēts tiek līdzšinējais bilingvālās izglītības modelis. Kāda skolotāja dalās sarunā, kāda bijusi ar saviem audzēkņiem.

Sabiedrības integrācijai nepieciešama pilna apjoma izglītība latviešu valodā, tā šonedēļ paziņoja valsts prezidents Egils Levits. Līdzīgi izteikumi un plāni izskanējuši arī iepriekš, bet līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, temats par skolām, kurās daļēji mācās krievu valodā, tādējādi šķeļot sabiedrību, atkal aktualizēts. Cik daudz Latvijā pašlaik ir mazākumtautību skolu un cik daudz skolēnu izvēlējušies mācības kādā no tām? 

No 2025./2026.mācību gada visi bērni Latvijā mācīsies tikai latviešu valodā, TV24 uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pamatizglītību nodrošināt tikai latviešu jeb valsts valodā, informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) patlaban strādā, lai līdz maijam izsludinātu konkursu latviešu valodas mācību kursu nodrošināšanai Ukrainas iedzīvotājiem, informēja SIF pārstāve Zane Jēkabsone.