Latvieši

Latvijai izdevies pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, nedevalvējot savu valūtu latu, jo "latvieši ir pārcilvēki", šādu viedokli intervijā žurnālam "Ir" paudis bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Eiropas departamenta vadītājs, tagadējais Polijas Centrālās bankas prezidents Mareks Belka.

Trīs Nepālā dzīvojošie latvieši sadarbībā ar nevalstisko organizāciju "KarmaFlights.org" joprojām turpina sniegt palīdzību zemestrīcē cietušajiem. Pašlaik zemestrīces skartajā apkaimē ir izveidota bāzes nometne palīdzības koordinēšanai.

Londonā dzīvojošie latvieši noorganizējuši pirmo kopīgo skrējienu, mērojot 5 kilometrus garus distanci.

2014. gadā Latvijas filmas izpelnījušās lielu skatītāju interesi kinoteātros – ar šādu iepriecinošu ziņu šonedēļ Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā uzstājās Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Vairāk kā 60 gadus vecs brits Endrū no Boltonas, Anglijas ziemeļos, savā blogā dalās ar iespaidiem pēc pārvākšanās uz Limbažiem. Piedāvājam iepazīties ar viņa sarakstu ar astoņām lietām, kas jāzina par latviešiem un ar ko viņi atšķiras no britiem.

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā daļa diasporas latviešu plāno atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Klaipēdas pilsētas rajona tiesa par Lietuvas juvelierveikalu aplaupīšanu notiesājusi trīs Latvijas pilsoņus, liepājniekus, piespriežot viņiem sešu līdz septiņu gadu cietumsodu un pieprasot atlīdzināt veikalu īpašniekiem kaitējumu vairāk nekā 260 000 eiro apmērā.

Šodien, 8.janvārī, LTV1 būs skatāma pirmā no deviņām raidījuma "100 līdz 100" sērijām. Projektā "100 līdz 100" četri jaunieši-Alise Grišina, Madlēna Štauere, Daniels Bondars un Oskars Zikmanis- pieņēmuši izaicinājumu divas nedēļas ceļot pa Latviju, pildot uzdevumus, ko katram īstenam latvietim sava mūža laikā būtu jāpaveic. Kopā jauniešiem jāveic 100 uzdevumi, kuru sarakstu veidoja Latvijas iedzīvotāji, iesūtot ieteikumus raidījuma veidotājiem. Piedāvājam aplūkot kārtīga latvieša darāmo darbu sarakstu!

Mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālā izglītība Latvijā nav sasniegusi vajadzīgos rezultātus, un to beigušie it bieži neprot runāt valsts valodā. Nereti par bilingvāliem nākas kļūt latviešu skolu skolēniem, nevis otrādi, satraukumu pauda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti.

Valdības pasūtinātās Mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptaujas galvenais jautājums tiešā tekstā respondentiem nav uzdots: vai pie mums ir iespējams tik liels naids, ka latvieši ar krieviem sāktu cīnīties uz dzīvību un nāvi, kā tas notiek Ukrainā? Kompānijas SKDS veiktais pētījums ļauj cerēt, ka vismaz pagaidām ne.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013.gadā samazinājās par 14 300 jeb 0,7%, kas ir par 2400 vairāk nekā 2012.gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11 900 jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka pasaules valstu vidū visnaidīgākais noskaņojums pret Krieviju valda ASV, Ukrainā un Baltijas valstīs, liecina Levadas centra maijā veiktās aptaujas rezultāti.

«Puse no manis ir saistīta ar Latviju un Kurzemi. Un tā tas paliks visu manu atlikušo dzīvi,» atklāj norvēģu sociologs un rakstnieks Terje Binders, kura dzīslās rit latviešu asinis. Sarunā ar Māju viņš vaļsirdīgi stāsta par savu latviešu senču skaudro likteni, ģimenes mīlestību un identitātes apzināšanos.

Septiņpadsmitajā februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika akadēmisko rakstu krājuma Latvieši un Latvija atvēršanas svētki. Plašākais šai tēmai jelkad veltītais darbs tapis valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte ietvaros (programmas vadītājs – akadēmiķis Jānis Stradiņš). Četros sējumos (redaktori – Ilga Jansone, Maija Kūle, Viktors Hausmanis, Tālavs Jundzis, Andrejs Vasks, Guntis Zemītis) astoņdesmit trīs autori atklāj jaunākos atzinumus par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti.

Ja Aizkrauklē būtu slavas zāle, kur ievērojami cilvēki atstātu savus roku nospiedumus, tajā vieta noteikti būtu arī mūzikas pedagoģei un kora diriģentei Ingunai Grietiņai. Kultūras cilvēku aprindās viņas vārds ir labi zināms gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

No Latvijas izbraukušo iedzīvotāju atgriešana atpakaļ dzimtenē ir ilgtermiņā risināms jautājums, taču izejas punkts ir kvalitatīvas izglītības pieejamība, - tā šodien, viesojoties Kuldīgā, radiointervijā "Kurzemes radio" atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Saskaņā ar prognozēm līdz 2020.gadam Latvijā varētu atgriezties ap 50 000 tautiešu, kā arī varētu ierasties apmēram 17 000 imigrantu, šodien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols.

Sestdien "Victoria Embankment Gardens" parkā Londonā notikušās pirmās Latviešu kultūras dienas pulcējušas ap 2000 interesentu, informē Ārlietu ministrijā.