Kultūra

Kultūrtelpa Hanzas Perons un laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “TURPINĀJUMS”. Kuratori – Krista un Reinis Dzudzilo, Reinis Liepiņš, Mārtiņš Daugulis, Katrīna Neiburga, Džemma Sudraba, Agnija Grigule un Klāvs Mellis – aicina uz domu apmaiņu par jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē viņi paši. Laikā, kad pasākumu norise ir būtiski ierobežota, projekta autori vēlas radīt apstākļus jaundarbu tapšanai ar nolūku sarūpēt skatītājiem jaunus un kvalitatīvus projektus tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem.

2020. gada 4. maijā aprit 30 gadi kopš 1990. gada 4. maijā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētā LPSR Augstākā padome, paužot tautas gribu, pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Godinot šo notikumu, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kamerkoris "Ave Sol" diriģentu Andra Veismaņa un Jurģa Cābuļa vadībā, pie klavierēm esot pašam dziesmas autoram – komponistam Mārtiņam Braunam –, iedziedāja dziesmu "Mīla ir kā uguns".

2021. gadā starptautisko mērķauditoriju sasniegs jauns izdevums, kas būs veltīts triju Baltijas valstu literatūrām. Tas iznāks angļu valodā, un žurnāla nosaukums būs The Baltic Review. Tā mērķis būs popularizēt Baltijas valstu laikmetīgo un klasisko literatūru. Žurnāla sagatavošanas procesu veic Lietuvas Rakstnieku savienība, Igaunijas Rakstnieku savienība un Latvijas Rakstnieku savienība, un šis ir viens no triju valstu rakstnieku organizāciju iecerētajiem projektiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sola atbalsta programmu kultūras nozarei ārkārtējās situācijas laikā un pēc tās.

Lai dalītos līdzšinējā pieredzē par Covid-19 ietekmi dažādās kultūras jomās, tostarp, kultūras mantojuma saglabāšanā un radošajās industrijās, un formulētu kopīgus risinājumus īstermiņā un ilgtermiņā nacionālā, reģionālā un globālā līmenī, vairāk nekā 130 valstu kultūras ministru 23.aprīlī tikās UNESCO rīkotā virtuālā sanāksmē. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ja Covid-19 pandēmijas dēļ stingri ierobežojumi saglabāsies līdz pat gada beigām, tad kultūras pasākumu rīkotājiem radītie zaudējumi varētu būt tuvu pie 30 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK). 

Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam (JV), Ministru kabinetam un Saeimai aicina valsts augstākās amatperonas palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji segt negūtos ieņēmumus.

Prognozes par kultūras norišu atsākšanos Latvijā pēc Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas nav tik spožas, kā sākotnēji domāts, intervijā telekanālam TV3 atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Uzsverot plašo piedāvājumu, kultūras institūcijas ārkārtējās situācijas laikā mudina cilvēkus patērēt kultūru tiešsaistē.

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija paziņojusi labākos 2019.gadā izdotos literāros darbus dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā, aģentūru LETA informēja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste.

Turpinās kultūras iestāžu labdarības akcijas, nupat savu izrāžu digitālo arhīvu atvēris Dailes teātris, piedāvājot iespēju vienu mēnesi skatīties desmit iestudējumus, kas tapuši iepriekšējos desmit gados un kuri vairs nav šī teātra repertuārā. Izrāžu ieraksti tapuši sadarbībā ar Latvijas Televīzijas projektu teātris.zip.

Šomēnes apgāds Zvaigzne ABC atzīmē pirmās publicētās e-grāmatas desmito dzimšanas dienu, jo 2010. gada 8. martā Zvaigzne ABC izdeva pirmo e-grāmatu latviešu valodā – Lorensa Frīmena un Jura Rubeņa darbu Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla.

Atceroties Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanas divsimtgadi, Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) sagatavojis jaunu izstādi Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē un Vidzemē: pārmaiņu laikmets Baltijas provincēs 19. gadsimta pirmajā pusē. Tās atklāšana rīt, 12. martā.

No 29. februāra mākslas muzejā Rīgas birža aplūkojama izstāde Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e, kas parāda kabuki teātra aktiera attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e. «Lielākā daļa no šiem darbiem Latvijā tiek eksponēti pirmo reizi. Turklāt šī ir viena no retajām iespējām Latvijā redzēt Āzijas mākslu,» uzsver izstādes kuratore Kristīne Milere.

Latviešu operdīva Maija Kovaļevska piedalīsies 28. Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā. Vispirms koncertzālē Lielais dzintars viņa uzstāsies 13. martā, piedāvājot kamermūzikas programmu Dziesmas un noktirnes. Savukārt 14. martā noslēguma koncertā izcilā māk- sliniece kopā ar LSO Atvara Lakstīgalas vadībā izpildīs populāru operu ārijas.

Šodien Ķīpsalas izstāžu kompleksā sākas gadskārtējā grāmatu izstāde. Ja Frankfurti dēvē par grāmatniecības olimpiskajām spēlēm, šo varētu saukt par vietējo nozares čempionātu. Turpinot runāt līdzībās ar sportu, ja tev nav laba līmeņa čempionāta, par olimpiskajām spēlēm vari necerēt. Kurā līgā Latvija atrodas, nedēļas nogalē varēs vērot katrs, kurš nenobīsies no vīrusa draudiem, kas, šīs rindas rakstot, izrādās, izbraucis cauri Latvijai, lai par galamērķi izvēlētos Igauniju.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta izstāde Džemma Skulme. Viņas glezniecība, kas būs aplūkojama līdz 5. aprīlim.

«Šī izrāde ir par cilvēka izaugšanu un acu atvēršanu, realitātes ieraudzīšanu un tās pieņemšanu, un cenšanos mainīt uz labu sevi, līdz ar to – pasauli,» saka aktrise Lauma Balode, kura šodien debitē Jaunajā Rīgas teātrī iestudējuma Zalkša līgava pirmizrādē.

«Skaidrs, ka primitīvā veidā kino man ir terapija, kurā es varu runāt par sev aktuālām un smagām tēmām, dalīties ar skatītāju, jo es ceru, ka šīs tēmas aktuālas ir visiem pārējiem, kuri var ar tām identificēties. Kino piedāvā unikālu iespēju – redzēt problēmas no malas,» saka jaunais režisors Kārlis Lesiņš. Piektdien, 10. janvārī, pirmizrāde viņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai Izmisums.

Pateicoties Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvai un Kultūras ministrijas atbalstam, VKKF padome pieņēmusi lēmumu 2020. gadā organizēt VKKF vēsturē nebijušu konkursu – Jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogramma.