Millers: Valdības atbalsts pasākumu rīkotājiem ir mazs un simbolisks žests

Kultūras un izklaides pasākumu nozare no 12.marta strādā vai nu ļoti smagu ierobežojumu apstākļos, vai arī ir pilnībā paralizēta noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, tāpēc ikviens atbalsts nozarei ir ārkārtīgi būtisks, uzsvēra producents un filoloģijas doktors Juris Millers, komentējot valdības lēmumu par pasākumu biļešu kompensāciju 80% pasākumu rīkotājiem.

Viņš skaidroja, ka pirms tā sauktās "Covid-19 ēras", vidējais gada apgrozījums biļešu sektorā gan valsts, gan privāto producentu rīkotajiem pasākumiem bija apmērām 45 līdz 50 miljoni eiro. Pēc Millera paustā, novembris un decembris ir laika periods, kas veidoja aptuveni trešo daļu no kopējā apgrozījuma, jo tas bija visintensīvākais un pieblīvētākais pasākumu laiks. Novembrī un decembrī šis apgrozījumus biļešu sektorā bija 15 līdz 18 miljoni.

Lai "saprastu situācijas patieso dramatismu", biļešu apgrozījums oktobrī un novembrī nav pat sasniedzis vienu miljonu eiro, pauda Millers. Viņa ieskatā tas labi atspoguļo, kāds ir stāvoklis nozarē kopumā. Pēc producenta paustā, tas, ka valdība atrada veidu, kā atbalstīt pasākumu rīkotājus, ir mazs un simbolisks žests, par kuru jāsaka paldies, jo šajā situācijā, kurā atrodas nozare, tas palīdz.

"Gribu vērst uzmanību, ka pavisam drīz mēs nonāksim pie tā, ka būs jārunā arī par atlikušo pasākumu biļešu atdošanas mehānismu. Runa ir par tiem pasākumiem, kas nevarēja notikt ne pavasarī, ne vasarā," skaidroja Millers, norādot, ka, lai gan patērētāju tiesību regulējums paredz, ka patērētājam nav tiesības pieprasīt biļešu samaksu atpakaļ, ja pasākums ir pārcelts, cilvēki tāpat to pieprasa.

Skaidrojot, kā šis jaunais kompensācijas mehānisms varētu darboties dzīvē, Millers sacīja, ka viņš vadās pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas par Ministru kabineta lēmumu, proti, uz atbalstu var pretendēt pasākumu organizatori neatkarīgi no to juridiskā statusa, kuri pasākumus, kas bija plānoti novembrī un decembrī, izziņojuši par atceltiem, nevis pārceltiem.

"Te ir arī būtiska atšķirība - pasākumu rīkotājiem ir tiesības pieņemt arī lēmumu, ka, piemēram, šodien paredzētais pasākums, kurš nevar notikt pulcēšanās ierobežojumu dēļ, netiks atcelts, bet pārcelts. Arī tāda iespēja pastāv un tā ir katra rīkotāja izvēle," pauda Millers.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāk nekā 90% biļešu tiek tirgotas lielajos biļešu tīklos. Biļešu tirgotāji naudu par biļetēm tur pie sevis kā drošības depozītu un atkarībā no katra sadarbības partnera komercvēstures producentam ir iespējas saņemt lielākus vai mazākus avansus, lai finansētu pasākumu veidošanu, sistēmu skaidroja Millers, apliecinot, ka šogad situācija ir ļoti mainījusies un biļešu tīkli rīkotājiem par vēl nenotikušiem vai sagatavošanā esošiem pasākumiem avansus neesot pārskaitījuši.

Jautāts, vai Kultūras ministrijā (KM) tiek runāts par papildu atbalsta mehānismiem, Millers norādīja, ka viņš strādā KM Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomē, kas nav algots, bet konsultatīva rakstura darbs. Producents pavēstīja, ka patlaban tiek domāts un strādāts pie mehānismiem, kā nākamajā gadā turpināt sākās atbalsta programmas pašnodarbinātajiem, radošajām personām, kultūras uzņēmumiem, lai tos varētu noturēt "virs ūdens".

"Vēlos uzsvērt, ka Valsts kultūrkapitāla administrētā programma kultūras institūcijām ir tāds glābšanas riņķis, bet tā nav attīstības programma. Programmas līdzekļi ir paredzēti komunālo maksājumu un primāro izdevumu segšanai. Tur nav runa par zaudējumu kompensāciju, vai ko tamlīdzīgu," pauda producents.

Millers sacīja, ka patlaban tiekot domāts, kā šīs programmas turpināt nākamajā gadā. Viņa prognozes ir tādas, ka pilnvērtīga kultūras dzīves atdzīvošanās nenotiks līdz pat, iespējams, nākamā gada vasarai. Tāpat producents pieļāva, ka "normāls process" varētu atsākties nākamā gada rudenī.

"Kultūras nozarei tas būs izaicinošs un smags laks. Gribu atgādināt, ka kultūra ir vienīgā nozare, kas ierakstīta Satversmes preambulā. Valdībai ir īpaši jādomā, kā saglabāt šo unikalitāti - latviešu kultūru - ilgtermiņā. Ja nebūs atbalsta instrumentu, mēs varam zaudēt nacionālo identitāti un neatgriezeniski zaudēt kultūras procesus," uzsvēra Millers, piebilstot, ka tagad jau ir zaudēti daudzi nozares tehniskā sektora darbinieki, kuri ir pilnībā mainījuši darbības sfēru un nav zināms, vai tad, kad nozare atkal varēs strādāt, viņus varēs atgūt atpakaļ.

Runājot par producenta šī gada plāniem, viņš atzina, ka plānoti bija 50 pasākumi, no kuriem notika viens, proti, komponista Ulda Stabulnieka piemiņai veltītās plāksnes atklāšana. Decembrī bija paredzētas 20 Ziemassvētku izrādes, kuru biļetes bija pārdošanā kopš pagājušā gada decembra. Millers sacīja, ka cilvēki tās diezgan aktīvi pirka.

"Es pasludināju šīs izrādes par atceltām. Māksliniekiem pateicu, ka viņi saņems kompensāciju, tiklīdz uzņēmums saņems savu atbalsta daļu no valsts. Es zinu, ka mākslinieki rēķinājās ar šo naudu un skaidrs, ka plānotajā apjomā to nebūs iespējams saņemt. Esmu pieņēmis šādu lēmumu un ceru, ka arī citi producenti rīkosies tāpat, proti, sadalīs šo naudu proporcionāli visiem, kam tā bija paredzēta, ja šis pasākumus būtu noticis," pauda Millers, norādot, ka šāds solis ir normāls un cilvēcīgs.