Jaunmoku pils šogad atzīmē 120. gadu jubileju

© f64.lv, Kaspars Krafts

Jaunmoku pils šogad atzīmē savu 120 gadu jubileju. Nozīmīgā svētku gada tematika ir “…dabiski…”. Tā daudznozīmīgais moto caurvīs visus muzeja rīkotos Jaunmoku pils jubilejas gada pasākumus, informē pils pārstāve.

Daba ir kā vienojošais elements pilij un tās apkārtnei - pils interjerā jūtams angļu jūgendstils, kura būtiska sastāvdaļa ir dabas motīvi, to vizuāla klātbūtne mākslā un arhitektūrā. Arī jubilejas gada moto “…dabiski…” pauž Jaunmoku pils kompleksa pamata ideju - radīt, uzturēt skaistu, koptu, ērtu, bet vienlaikus dabisku vidi, kas rosina un izglīto cilvēkus domāt un dzīvot "zaļi".

Jaunmoku pils celta 1901. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta - kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils, kurā neogotiskā stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem un kurai ir īpaša vieta starp Latvijas arhitektūras šedevriem.

Neogotika kā arhitektūras stilistiskais virziens veidojās romantisma ideju kontekstā, savukārt jūgendstila nozīmīgs iedvesmas avots un stila veidošanās paraugs bija daba un tās elementi, kurus pārvērta par ornamentāliem dekoriem un pielietoja ēku daļu vai apjomu formveidē (asimetriskas kompozīcijas, liektas, noapaļotas līnijas un formas).

Esot Jaunmoku pilī, var sajust abus - gan romantikas pieskārienu, gan jūgendstila dzīvīgumu - daudzveidīgie dabas motīvi, rotaļīgi vijīgās līnijas, krāsu bagātīgās nianses un to dažādība tapešu rakstos un mēbeļu dekoratīvajos audumos, kuri piesātināti ar dabai tuvajiem motīviem - lapu, augļu un ziedu virtenēm, putnu figūrām.

Pils savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi dažādus notikumus un īpašniekus - pēc tam, kad 1904. gadā Džordžs Armitsteds pili pārdeva Brinkenu dzimtai, te vēl saimniekojuši Ungerni - Šternbergi un baltvācu Freimaņu dzimta.

1920.gadā agrārajā reformā muižas teritoriju sadalīja un tās centrā 1929. gadā ierīkoja bērnu sanatoriju “Cīrulīši”. Otrā pasaules kara laikā pilī atradās Sarkanās armijas seržantu skola, bet vēlāk - vācu raidstacija, vācu kara hospitālis. Padomju laikā pilī atradās veikals, kantori, kā arī dzīvokļi. 1976. gadā sākās vairāk nekā 20 gadus ilgušie pils atjaunošanas darbi, paredzot tajā ierīkot Latvijas Mežu muzeju. Taču projekts nerealizējās un pirmās meža ekspozīcijas pils otrajā stāvā ierīkoja tikai 1991. gadā. 1992. gadā par pils apsaimniekotāju kļuva “Valsts medību saimniecība”, taču kopš 2000. gada pili apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži”.

Šobrīd Jaunmoku pils, saglabājot apkārtnes kultūrvēsturiskās vērtības un ieviešot arvien jaunus kultūrtūrisma produktus, ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajām atpūtas vietām Latvijā. Jaunmoku pils komplekss ietver daudzveidīgu piedāvājumu klāstu - saviem viesiem piedāvājot apskatīt unikālo podiņu krāsni, jūgendstila salonus un Dž. Armitsteda piemiņas istabu, piedalīties dažādās muzejizglītojošās programmās, iepazīt Latvijas mežu dzīvo dabu interaktīvā veidā ekspozīcijās un uzkāpt aptuveni 20 m augstajā pils tornī, no kura paveras burvīgs skats uz Latvijas dabu. Tāpat piedāvājumā ir viesnīcas un ģimenes restorāna pakalpojumi, kā arī greznas telpas svinībām un konferencēm.

Visu jubilejas gadu tēma “…dabiski…” vīsies cauri Jaunmoku pils muzeja rīkotajos pasākumos, bet ar kulminācijas pasākumu, 4. jūlijā - gada siltākajā laikā, kad daba ir savā pilnbriedā, Jaunmoku pils ar īpašu kultūras programmu atzīmēs savu 120 gadu jubileju apmeklētāju jau iemīļotajos Dārza svētkos!

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.