Pašreizējā valdība Covid-19 pandēmijā nenodarbojas ar krīzes vadību, bet gan ar koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu jeb moderēšanu, intervijā laikrakstam "Diena" vērtē bijušais Krīzes vadības padomes (KVP) sekretariāta vadītājs, pašreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns.
Politiķu nodarbošanās ar vainīgo meklēšanu valdībā pašlaik būtu nepareiza un nepalīdzēs risināt Covid-19 krīzi, pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Siltumenerģijas tarifu pieauguma rezultātā rādītās enerģētiskās nabadzības riska mazināšanai Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā noteikt sabiedrībai pieņemamā siltumenerģijas tarifa slieksni jeb mediānu, pēc tikšanās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Latvijas pasažieru pārvadātāji pēc 15.novembra varētu nedoties daudzos reisos, jo trūks autovadītāju. Daļa no viņiem atsakās vakcinēties un meklē citu darbu, tajā skaitā ārzemēs. Tā ReTV raidījumā Aklā zona pauda nozares pārstāvji.
Patlaban ir grūti prognozēt vai plānotie stingrākie Covid-19 ierobežojošie pasākumi ietekmēs vakcinācijas tempus, teica Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.
Četras Eiropas Savienības (ES) aģentūras un 19 dalībvalstis piektdien uzsāka operāciju, lai pārbaudītu 800 miljardu eiro lielās pandēmijas krīzes ekonomikas stimulēšanas programmas līdzekļu izlietojumu nākamo sešu gadu laikā.
Galvenais iemesls enerģētikas krīzei Latvijā, ko ietekmē pieaugušās energoresursu cenas, ir ilggadējā politiskā pieeja, ka atjaunojamā enerģija ir slikta, dārga un nevajadzīga, pauž investīciju fondus pārvaldošās kompānijas "BaltCap" investīciju direktors un AS "Rīgas siltums" padomes loceklis Matīss Paegle.
Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.
Latvijā Covid-19 krīzes laikā darbību pārtraukuši apmēram 10% ēdinātāju, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Daļa no Covid-19 krīzē sniegtā valsts atbalsta nonāca pie dzīvotnespējīgiem uzņēmumiem, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Kā otrdien norādījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, komentējot Iekšlietu ministrijas izteikto ierosinājumu par ekstremālā stāvokļa izsludināšanu pierobežas pašvaldībās, ekstremālais stāvoklis saistībā ar migrācijas krīzi Lietuvā varētu tikt ieviests tikai galējas nepieciešamības gadījumā, taču pašlaik tādas vajadzības nav, un iekšlietu sistēma vēl nav izmantojusi citus tās rīcībā esošos līdzekļus.
Valsts amatpersonu atšķirīgie viedokļi par ierobežojumiem Covid-19 pandēmijā krīzes pārvaldību padarīja par murgu, šodien Saeimā šiem jautājumiem izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē vērtēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Līdz šim valsts izmaksātā atbalsta apjoms Covid-19 seku mazināšanai kopbudžeta izdevumos pārsniedzis 900 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).
Baltija un arī Latvija no Covid-19 izraisītās krīzes iziet salīdzinoši spēcīgā pozīcijā, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) galvenais ekonomists Rolfs Štrauhs.
Latvija no Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā jeb "SURE" Covid-19 krīzes mazināšanai saņēmusi papildus 112,5 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).