Termins “labais krievs” parādījās 2022. gadā, kad to sāka lietot viena no Krievijas emigrācijas opozīcijas grupām kā sava veida marķieri tiem, kas pametuši Krieviju un nosoda karu un Putina režīmu. Šim “labumam” vai “labestībai” netika sniegti nekādi kritēriji, izņemot publisku norobežošanos no Krievijas valdības ārpolitikas un iekšpolitikas. Tomēr šis termins nostiprinājās un, lai arī dažkārt ar sarkasma pieskaņu, ir iegājies žurnālistu un politologu leksikā.
"Tā nav “piektā kolonna”. Es nevaru pateikt, ka viņi būs lielākie aizstāvji un patrioti. Bet, iespējams, ja būtu barikāžu laiks, viņi atkal nostātos uz barikādēm.” Tā, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, kā vērtēt aptaujas datus, ka 55 % ģimenēs krieviski runājošo jūt aizvainojumu pret Latviju un 52% nejūtas pieņemti, situāciju komentē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs (ZZS) Gunārs Kūtris.
Pirmo reizi novērojumu vēsturē Latvijas krievvalodīgie valsts ārpolitiskā kursa orientēšanos uz Rietumiem uzskata par vēlamāku, nekā raudzīšanos uz Austrumiem, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktās aptaujas dati.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) trijās ambulatorajās iestādēs uz konsultāciju janvārī pie ārsta par iespēju saņemt atzinumu personas atbrīvošanai no valsts valodas prasmes pārbaudes kopumā pieteicies 21 cilvēks, aģentūrai LETA pavēstīja RPNC komunikācijas speciāliste Ilze Krūkle.
Vairāki desmiti Latvijas krievvalodīgo atklātā vēstulē aicina katrā krieviski runājošajā nesaskatīt Kremļa atbalstītāju, savukārt tie, kuri parasti Latvijā atzīmē 9.maiju, mudināti šogad to nedarīt.
Ar skaidrošanu jāpalīdz cilvēkiem, kuri vairākus gadu desmitus dzīvojuši Kremļa informatīvajā vide, šodien ikgadējā uzrunā Saeimā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), reizē uzsverot, ka iesaistīšanās sabiedrībā ir divpusējs ceļš.
Krievu tautības iedzīvotājiem nav jāatvainojas par savu izcelsmi, tomēr tie Krievijas pilsoņi, kas iet uz vēlēšanām un balso par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir līdzatbildīgi par Ukrainā notiekošo agresiju, šādu viedokli Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā seminārā par to, kā skolās runāt par karu, pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone.
Valsts drošības dienests (VDD) atbilstoši savai kompetencei izvērtēs gadījumu Zolitūdē, kur kādas daudzdzīvokļu mājas pastkastītēs bija ievietotas skrejlapas, kuru saturs bija vērsts pret krievvalodīgajiem.
Vairākums Latvijas krievvalodīgo kopumā ir lepni, ka dzīvo Latvijā, liecina pētījumu kompānijas SIA "Latvijas fakti" veiktās aptaujas dati, kas ietverti Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā.
Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā nonācis gadījums, kad internetā krievvalodīgos vecākus aicina bērnus apmācīt ar Krievijas tālmācību programmām.
Šodien Krievijas prezidents Vladimirs Putins atbildēja uz dažādiem iedzīvotāju jautājumiem, tostarp, kāds Krievijas iedzīvotājs vēlējās zināt Putina viedokli par situāciju Latvijā saistībā ar izglītības reformu.
"Latvijas Krievu savienības" (LKS) līdzpriekšsēdētājs, eiroparlamentārietis Miroslavs Mitrofanovs uzņemas atbildību par marta beigās notikušo "Vislatvijas vecāku sapulci" un sola turpināt rīkot "masveida protesta akcijas" saistībā ar pāreju uz izglītību latviešu valodā.
Kā jau ierasts, pēc Uzvaras dienas svinībām, pasākuma apmeklētāji masveidā devās Rīgas centra virzienā. Šoreiz tramvajā notikusi arī skaļa dziedāšana...
1.maijā notikušajā protesta gājienā pret pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā uzmanību guvis kāds vīrietis, kurš ''iefiltrējies'' 5000 cilvēku lielajā pūlim.
Otrdien Rīgā notikušais gājiens, kura mērķis ir protestēt pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās, noslēdzies bez incidentiem, informēja policijā.