Eiropas izlūkdienesti un politiskā elite uzskata, ka Krievijas Federācija ir nonākusi stratēģiskā strupceļā Ukrainā, tāpēc meklēs jebkādus iemeslus, lai izsludinātu jaunu mobilizāciju, raksta "The Wall Street Journal".
Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dienē Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
Ukrainas Drošības dienestam (SBU) veicot triecienā aprīlī iesaistīta Krievijas drona atlūzu izpēti, konstatēts paaugstināts radiācijas fons, platformā "Telegram" trešdien pavēstīja SBU.
Krievija cieš rekordlielus zaudējumus, un fronte vairs nespēj noturēt virzību uz priekšu - tas apgāž Putina galveno argumentu, ka Krievija var uzveikt Ukrainu ar resursu pārsvaru, raksta “The Economist”.
Valsts dome trešdien otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.
Kremlis uzsāks konfliktu ar NATO jau gada laikā pēc karadarbības beigām Ukrainā - tā teikts Nīderlandes militārās izlūkošanas aģentūras ikgadējā ziņojumā, raksta “Defense News”.
Krievijas armijas karavīrs nogalinājis divus savus biedrus un ēdis viņu ķermeņus, raksta “The Sunday Times”, apstiprinot incidentu ar fotogrāfijām. Karavīri to skaidro vienkārši: "Gribēju ēst.”
Baltkrievija joprojām ir Krievijas instruments, ko izmantot agresijai pret Ukrainu - tā paziņoja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dzmitrijs Kuleba, komentējot Baltkrievijas armijas darbības netālu no Ukrainas robežas, raksta “unian.net”.
Neskatoties uz reālo situāciju frontē, Kremlis turpina uzskatīt, ka situācija ir tik labvēlīga Krievijai, ka tā var mainīt savu pieeju miera sarunām - tā Krievijas medijiem norādīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, raksta “unian.net”.
Augsta ranga Krievijas gaisa spēku komandieris ir starp 30 cilvēkiem, kas pagājušajā nedēļā gāja bojā, kad Krievijas pagaidu okupētajā Krimas pussalā avarēja militārā transporta lidmašīna, citējot augsta ranga amatpersonu Krievijā, vēsta laikraksts “The Independent”.
Krievijas triecienos Ukrainā piektdien nogalināti vismaz seši cilvēki, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien vainoja Krieviju uzbrukumu Ukrainai saasināšanā pirms Lieldienām.
Jeļena Logunova, 26 gadus veca divu bērnu māte, 2021. gada vasarā pazuda Krievijas Rjazaņas guberņā. Viņas vīrs Aleksandrs apgalvoja, ka sieviete aizgājusi no mājām, lai dotos iepirkties, un nekad neatgriezās, taču viņa versija par pazušanas notikumiem ir radījusi daudz jautājumu, raksta “lrytas.lt”.
Krievijas armijas zaudējumu apjoms karā pret Ukrainu jau trīs mēnešus pārsniedz karam piesaistīto jauniesaukto skaitu, platformā "Facebook" piektdien pavēstīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Krievijas Rostovas apgabalā naktī uz trešdienu pretgaisa aizsardzība, atvairot dronu uzbrukumu, notrieca Krievijas Aizsardzības ministrijas helikopteru "Mi-8", ziņoja "Telegram" kanāls "Astra".
Divus bijušos Krievijas ieslodzītos, kuri, pēc dažu avotu ziņām, saņēma Putina apžēlošanu par dienestu Ukrainas karā un vēlāk dezertēja, aizturēja Taizemē aizdomās par 30 gadus vecā Sanktpēterburgas uzņēmēja Mihaila Jemeljanova nežēlīgu slepkavību un sadalīšanu gabalos, vēsta "The Moscow Times".
Krievijas armijas ģenerālis Romāns Demurčijevs privātā sarakstē ar saviem tuviniekiem un armijas biedriem lielījies ar gūstā nonākušo Ukrainas karavīru spīdzināšanu un slepkavošanu, vēsta pētnieciskās žurnālistikas projekti "Shemi" un "Sistema", kas ieguvuši sarakstes arhīvu.
Krievija karam Ukrainā savervējusi vairāk nekā 1000 kenijiešu, un vairums no viņiem ar viltu piespiesti parakstīt militāros kontraktus, teikts izlūkdienesta un likumsargu ziņojumā, kas prezentēts Kenijas parlamentā.
Krievija ievieš arvien jaunus ierobežojumus, izolējoties no pasaules. Ierobežojumi, aizliegumi un sociālo mediju bloķēšana kļūst par ikdienu. Notiekot vēl vienam informācijas tīrīšanas vilnim, “unian.net” sarunājās ar Ivanu Timočko, Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku Rezervistu padomes priekšsēdētāju, lai uzzinātu vairāk par iespējamiem iemesliem un to, kā tas ir saistīts ar karu.