Ministrs: šāvieni uz Peipusa ezera liecina par paniku Krievijas armijā

Krievija pagājušajā nedēļā rīkojusi šaušanas mācības Peipusa ezerā dažu kilometru attālumā no Igaunijas robežas, un Igaunija par mācībām netika informēta, vēstīja laikraksts "Postimees".

Mācības, kuru laikā raidītie šāvieni bija dzirdami robežas Igaunijas pusē, 9. jūlijā neierasti notika ezerā, nevis sauszemes robežas tuvumā. "Tas noteikti nav ierasti. Krievijai nav bijušas darbības ar ieročiem Peipusa ezerā. No tāda viedokļa raugoties, tas ir kaut kas jauns," teica Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Ministrs neatklāja, kas tieši organizēja mācības, lai gan Igaunijai tas esot zināms.

Pevkurs pieļāva, ka mācību dalībnieki trenējās cīņai pret jūras droniem. "Viņi šāva uz kustīgu mērķi ūdenī. Varbūt laikapstākļi neļāva viņiem to darīt Somu līcī, vai kāda cita iemesla dēļ tas tika darīts Peipusā. Vai varbūt arī vienībām aiz Pīrisāres salas tika dots šāds uzdevums. Krievijas robežsardze iepriekš neko tādu nav darījusi," sacīja ministrs.

Viņš pauda pārliecību, ka tādu mācību norise Peipusā liecina par nelielu paniku Krievijas spēka struktūrās.

Šķiet, ka viņiem ir daudz dažādu raižu. Mums ir informācija, ka degvielas krīze ir sasniegusi arī Krievijas robežsargus - viņi jau pļauj zāli ap robežposteņiem ar izkaptīm. Šķiet, ka varas struktūrās valda neliels apjukums," norādīja Pevkurs.

Savukārt iekšlietu ministrs Igors Taro uzsvēra, ka jebkādas mācības robežas tuvumā ir provokatīvas. "Mums ir ļoti stingri noteikumi par to, kā uzvesties pierobežas zonā, ko darīt un ko nedarīt. Parasti uz robežas militārā uniformā neierodas no zila gaisa, lai veiktu kādas mācības," sacīja Taro, piebilstot, ka austrumu kaimiņa nesenie uzvedības modeļi liek domāt, ka Krievija pastāvīgi provocē un testē "lietas uz robežas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē".

Policijas un robežsardzes departamenta Dienvidu prefektūras robežsardzes biroja vadītāja vietnieks Tauno Tammiks apliecināja, ka Krievijas puse nebija iepriekš informējusi par šaušanas mācībām robežas tuvumā, taču viņš uzsvēra, ka Igaunijas robežsargi ik dienu uzrauga situāciju un zināja par otrpus robežai notiekošo.

Iekšlietu ministrs Taro norādīja, ka nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību visiem notikumiem otrpus robežai.

"Pāri robežai notiek daudz dažādu lietu. Katru dienu varētu kaut ko uzrakstīt. Vai mums par visu jāuztraucas? Cik man zināms, kopējā situācija ir tāda, ka mums nevajadzētu uztraukties par visām spekulācijām, kas ārvalstu presē parādījušās par mūsu reģionu. Mums nav pamata uztraukties. Tomēr mums ir iemesls būt uzmanīgiem pret to, kas tur notiek. Viņi pastāvīgi pārbauda un izmēģina lietas. Mēs reģistrējam visus incidentus, ņemam tos vērā un izdarām savus secinājumus," pauda Taro.

Pirmdien laikraksts "Postimees" arī ziņoja, ka izlūkošanas aerostats, kas tika palaists virs Narvas upes 9. jūlijā, nolaidies nākamās dienas vakarā. "Krievijas aerostats Narvas upes otrā pusē mums nav nekas jauns, jo tāds jau ir lidojis iepriekš. Pēdējo reizi tas piesaistīja Igaunijas sabiedrības un mediju uzmanību maijā," sacīja Austrumu prefektūras operāciju vadītāja Līzu Angere.

Krievija izmanto aerostatus citos Krievijas un Igaunijas robežas posmos un uz kaimiņvalstu robežām. "Šis lidojošais objekts, domājams, ir aprīkots ar dažādām novērošanas tehnoloģijām, kuras Krievija izmanto, lai apkopotu interesējošu informāciju par to, kas notiek vai atrodas šajā pusē. Ne Narvas iedzīvotājiem, ne Narvas apmeklētājiem nav jābaidās no reāliem, tiešiem draudiem," viņa teica.