Eksperts: Putins var pārņemt Baltkrievijas armiju pat pret Lukašenko gribu
Ja Krievija oktobrī izsludinās mobilizāciju, tā varētu sasniegt maksimālo armijas papildināšanas tempu līdz 2027. gada maijam, turklāt Krievija varētu mēģināt iesaistīt karā Baltkrievijas armiju pretēji Aleksandra Lukašenko vēlmēm, ja tai būs nepieciešams ātri palielināt karaspēka sastāvu, norāda Pavlo Lakičuks, Globālo pētījumu centra "Stratēģija XXI" drošības programmu vadītājs, raksta “Unian.net”.
Eksperts norāda, ka Ukrainas Aizsardzības spēki pašlaik izmanto divas stratēģijas, lai mainītu situāciju frontē.
Pirmā ir ienaidnieka “izsūknēšana”, kas nozīmē Krievijas karaspēka resursu, munīcijas un pārtikas atņemšanu. Pēc viņa teiktā, šī stratēģija ir visefektīvākā dienvidos, bet grūtāk īstenojama austrumos.
"Otrā stratēģija ir noplicināšana, tas ir - ienaidnieka dzīvā spēka iznīcināšana. Tiek iznīcināts arī aprīkojums, un galu galā vienības vienkārši zaudē spēju veikt kaujas misijas," uzsver Lakičuks.
Eksperts norāda, ka katru mēnesi tiek nogalināti aptuveni 30 000-35 000 Krievijas karavīru.
"Krievijas mobilizācijas mašīna katru mēnesi var savervēt 30 000-35 000 civiliedzīvotāju, pārvēršot viņus par karavīriem, tāpēc mūsu uzdevums ir iznīcināt vairāk okupantu, nekā Krievija var mobilizēt, lai samazinātu tās armijas lielumu un mazinātu tās kaujas potenciālu. Krievijai tagad ir izvēle: vai nu kompensēt pašreizējos zaudējumus un tādējādi uzturēt savu vienību kaujas gatavību, vai arī uzkrāt rezerves. Viņi nevar veikt abus uzdevumus vienlaicīgi, tieši tāpēc viņu ofensīvais potenciāls samazinās," atzīmē Lakičuks.
Pēc eksperta domām, militārpersonas no Ziemeļkorejas vai Baltkrievijas varētu palīdzēt Krievijai izkļūt no šī "slazda".
Lakičuks norāda, ka, lai to izdarītu, Krievijai būtu jāizsludina mobilizācija, taču tas prasītu ilgu laiku un nedotu tūlītējus rezultātus.
"Viņiem jāpalielina savu bruņoto spēku skaits līdz 1,2 miljoniem, taču to nav iespējams izdarīt mēneša laikā. Tāpēc krieviem ir nepieciešams vienreizējs 30 000-90 000 karavīru pastiprinājums. Šajos divos līdz trijos mēnešos viņiem jāatrod jau apmācīts, bruņots un aprīkots personāls. Šādā situācijā ir iespējamas divas iespējas: vai nu ziemeļkorejieši, vai baltkrievi. Ar baltkrieviem ir sarežģītāk: Lukašenko negrasās atdot savu armiju Putinam, taču tas nenozīmē, ka Putins to pats nepaņems. Tad krieviem varētu būt vēl 40 000-60 000 karavīru," skaidro Lakičuks.
Vienlaikus viņš piebilda, ka vēl viena iespēja varētu būt Ziemeļkorejas karaspēka ievešana.
"Kims Čenuns jau ir nodrošinājis Krievijai 10 000-11 000 karavīru. Tas bija sava veida pārbaudījums, un viņš to varēja atkārtot. Taču ziemeļkorejiešu izmantošanai Kurskas apgabalā ir viena cena, un pašā Ukrainā tā ir pavisam cita. Kims Čenuns nepārprotami risina sarunas ar Putinu. Iespējamība, ka viņi panāks vienošanos, ir diezgan augsta," uzsver Lakičuks.
"Ja tiks izsludināta mobilizācija, krievi šo potenciālu veidos, sākot no oktobra, aptuveni sešu mēnešu laikā. Līdz nākamā gada maijam viņi varēs sasniegt maksimālo papildspēku līmeni," atzīmē eksperts.
Lakičuks norāda, ka Ukrainai ir laiks līdz maijam, lai veiktu nepieciešamos pasākumus un sagatavotos iespējamai Krievijas armijas skaitliskai palielināšanai.
"Es nesaku, ka šeit runa ir tikai par mobilizācijas pasākumiem karavīru skaita palielināšanai, lai gan arī tas ir svarīgs faktors," viņš piebilda.
Pēc viņa teiktā, Krievijas armijas lieluma palielināšana rada draudus Ukrainai, jo ienaidnieks varēs vēl vairāk paplašināt frontes līniju. Lakičuks atgādināja, ka nav nejaušība, ka Oleksandrs Sirskis runāja par nepieciešamību saglabāt trīs brigādes, lai segtu robežu ar Baltkrieviju.
"Mums ir maz rezervju, kamēr krieviem ir. Tas ļauj ienaidniekam paplašināt fronti un vienlaikus koncentrēt spēkus galvenajā virzienā, kamēr mēs būsim spiesti reaģēt uz viņu darbībām visā saskares līnijā. Krievi varētu arī izvietot Ziemeļkorejas vienības Kurskas sektorā. Atbildot uz to, Ukrainai ir jāstiprina savi inženiertehniskie nocietinājumi un jāpalielina vienību skaits, kas ienaidnieka pastiprinājumu gadījumā spēs ne tikai darboties kā ugunsdzēsēju brigādes, bet arī pilnībā uzturēt aizsardzību," uzsvēra Lakičuks.
