Putins plāno karot pret Ukrainu vēl trīs gadus; pavēlēts atrast līdzekļus šim mērķim
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 27. jūlijā, paziņoja, ka militārie izdevumi joprojām būs prioritāte, izstrādājot budžetu nākamajiem trim gadiem, raksta “The Moscow Times”.
Izdevums ziņoja, ka tikšanās laikā ar VIII Valsts domes deputātiem Putins apsūdzēja Rietumus "rusofobiskas mašīnas" palaišanā un sankciju "pasaules rekordu" uzstādīšanā, kā arī sacīja, ka "nevienam nekad" neizdosies "salauzt Krievijas tautu".
"Mūsu politiskā sistēma un varas institūcijas ir veidotas uz suverēniem principiem, pilnībā ievērojot Krievijas Federācijas konstitūciju, un ir gatavas aizstāvēt valsti un kopā ar sabiedrību spēj izlēmīgi pretoties jebkādām naidīgām darbībām," paziņoja Kremļa vadītājs.
Papildus "valsts aizsardzības stiprināšanai" viņš teica, ka 2027.-2029. gada budžeta prioritātei jābūt "steidzamu sociālo jautājumu risināšanai".
Jūnijā “Bloomberg” avoti ziņoja, ka Krievijas valdība sākotnēji 2026. gada budžeta likumā "valsts aizsardzībai" bija piešķīrusi 12,9 triljonus rubļu, tomēr faktiskais militārais budžets pārsniegs plānoto summu par 4-5 triljoniem rubļu.
Lai segtu visas kara izmaksas, Krievijas Finanšu ministrija gatavojas samazināt civilos izdevumus un plāno piesaistīt papildu 2-3 triljonus rubļu.
Vācijas Starptautiskās drošības pētījumu institūta pētnieks Jānis Kluge, izmantojot Finanšu ministrijas datus, aprēķināja, ka faktiskie budžeta izdevumi karam ar Ukrainu līdz pirmā ceturkšņa beigām jau bija sasnieguši 5,9 triljonus rubļu.
"Salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, militārie un ieroču ražošanas izdevumi palielinājās par 29,9%, salīdzinot ar 2024. gada janvāri-martu, par 68,7%, salīdzinot ar 2023. gadu, par 129% un, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni - 4,6 reizes," teikts rakstā.
Saskaņā ar viņa aprēķiniem, kopējās kara ar Ukrainu izmaksas kopš 2022. gada Krievijas nodokļu maksātājiem ir izmaksājušas 53,079 triljonus rubļu jeb 746,6 miljardus dolāru.
Tiek norādīts, ka šī summa varētu segt 28 gadu kārtējos budžeta izdevumus veselības aprūpei, 30 gadu izglītības izdevumus un 100 lielu reģionu, piemēram, Krasnojarskas novadu vai Sverdlovskas apgabala, gada budžetus.
Krievijas Finanšu ministrija paaugstināja PVN līdz 22%, bet deficīts līdz pirmā pusgada beigām jau bija sasniedzis gandrīz 6 triljonus rubļu. Eksperts prognozēja, ka "robs" valsts kasē līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 7 triljoniem rubļu.
Turklāt Putins parakstīja dekrētu, ar kuru Krievijas bruņoto spēku atļautais skaits tiek palielināts par 25 000 cilvēku.
Publikācija uzsvēra, ka šis ir otrais palielinājums pēdējo divu mēnešu laikā - iepriekšējais 12. jūnija dekrēts noteica militārpersonu skaitu 1 510 000 cilvēku apmērā, savukārt jaunais, datēts ar 27. jūliju, palielina šo skaitli līdz 1 535 000.
Krievijas bruņoto spēku kopējais atļautais skaits saskaņā ar jauno dekrētu ir noteikts 2 426 130 cilvēku, savukārt iepriekšējais bija 2 399 130 cilvēku, teikts rakstā.
Publikācijā norādīts, ka dokumentā precizēts, ka izmaiņas ir saistītas ar militāro celtniecības vienību izveidi armijas ietvaros.
