Krievija

Vairums Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu referendumā pārliecinoši atbalstījuši Krievijas konstitūcijas grozījumus, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam palikt pie varas vēl divus pilnvaru termiņus, liecina Krievijas vēstniecības Latvijā apkopotie dati.

Krievijas militārā tiesa pirmdien piespriedusi 500 000 rubļu (6000 eiro) naudassodu žurnālistei Svetlanai Prokopjevai, kas strādā radiostacijai "Radio Brīvība" un radio "Eho Moskvi" Pleskavas nodaļai, atzīstot viņu par vainīgu "terorisma attaisnošanā".

Lietuva iesniegusi Krievijas vēstniecībai Viļņā notu, kurā pausts satraukums par nopietnajiem vides aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kas konstatēti vienā no naftas ieguves platformām Baltijas jūras piekrastē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien parakstīja dekrētu par tautas nobalsošanā apstiprināto konstitūcijas grozījumu stāšanos spēkā, kas ļaus viņam palikt amatā vēl uz diviem pilnvaru termiņiem.

Trešdien Krievijā noslēdzās nedēļu ilgais tautas balsojums par konstitūcijas labojumu (formāli tiek balsots par vienu labojumu, kas sevī ietver daudzus labojumus), kas paredz pašreizējā konstitūcijā ierakstīto Krievijas prezidenta maksimālo divu ievēlēšanas reižu skaitu sākt skaitīt no jauna pēc pašreizējā termiņa beigām 2024. gadā. Tas nozīmē, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs likumīgi valdīt Kremlī līdz 2036. gadam.

Lai gan ik gadu Latvijā ierodas aptuveni 600 līdz 900 tūkstoši tūristu no Krievijas, pērn – pat teju miljons, visbiežākie viesi Latvijā ir tūristi no Lietuvas. Taču tieši Krievijas tūristi ir visdāsnākie. Viņi pērn Latvijā viena brauciena laikā iztērēja vidēji 300 eiro, tas ir divas reizes vairāk nekā tūristi no Lietuvas un teju trīs reizes vairāk nekā tūristi no Igaunijas. Neatkarīgās aptaujātie tūrisma industrijas pārstāvji pieļauj, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā, par kurām, pēc provizoriskiem datiem, nobalsoja 78 procenti Krievijas pilsoņu, nekādu ietekmi uz Latvijas tūrisma industriju neatstās un tūristi no Krievijas turpinās braukt uz Latviju.

Oficiāli paziņots, ka uz nedēļu ilgušo balsošanu kopā ieradušies 67,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 77,92% balsojuši par konstitūcijas grozījumiem jeb atļauju tagadējam Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā piekto reizi izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam.

Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.

Vairums Igaunijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu referendumā atbalstījuši Krievijas konstitūcijas grozījumus, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam palikt pie varas vēl divus pilnvaru termiņus.

Krievijas neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija "Golos" ("Balss") ceturtdien paziņojusi, ka Krievijā notikušais referendums par grozījumiem konstitūcijā nav noritējis godīgi un notikusi krāpšanās.

Krievijas Vieglatlētikas federācija (VFLA), visticamāk, nokavēs sev iepriekš noteikto termiņu par soda naudas maksājuma veikšanu, ko desmit miljonu ASV dolāru apmērā iepriekš noteica Starptautiskā Vieglatlētikas savienība ("World Athletics").

Krievijā nedēļu ilgušajā tautas nobalsošanā vairākums dalībnieku atbalstījuši konstitūcijas grozījumus, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam kandidēt vēl uz diviem termiņiem valsts galvas amatā un palikt pie varas līdz 2036.gadam, liecina provizoriskie rezultāti.

Trešdien noslēdzas jau nedēļu ilgusī tautas nobalsošana par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, kas cita starpā ļaus prezidentam Vladimiram Putinam palikt amatā vēl uz diviem pilnvaru termiņiem.

No divām sliktām ziņām par Eiropas pagrimumu un pasaules mēroga kara varbūtību ļoti drīzā laikā izriet vismaz Latvijai laba ziņa, ka šoreiz karš nenotikšot Eiropā.

Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas laikā Krievijā balsošanas iecirkņi ierīkoti pat autobusos.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien uz kārtējiem sešiem mēnešiem pagarinājusi sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas, sodot Maskavu par Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju un aneksiju.

Šajā nedēļā bija vēl viens svarīgs datums, kuru mūsdienu Latvijā vairs īpaši neizceļ. 22. jūnijs ir diena, kurā 1941. gadā Latvijas teritorijā ienāca karš. Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, bet karadarbība Latvijas teritoriju tieši neskāra.

Daudzkārtējs riteņbraukšanas čempions Sergejs Daševskijs savās mājās būvē riteņus un iekļuvis Krievijas rekordu grāmatā ar vismazāko riteni.

Pie ASV vēstniecības galvenās ēkas Maskavā ceturtdien izkārts varavīksnes karogs, kas ir kļuvis par svarīgi homoseksuāļu tiesību kustības simbolu, spītējot Krievijas likumam, ar kuru publisks atbalsts homoseksuālām attiecībām aizliegts.

Krievijas Valsts domē iesniegtais likumprojekts saistībā ar Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu ir nožēlojams mēģinājums pārskatīt vēsturi, uzskata Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju priekšsēdētāji.