NBS komandieris par drošību Latvijā: Šeit nebūs nekādu okupantu un 1940. gads

© f64.lv, Vladislavs Proškins

“Krievijas galvenais mērķis ir atjaunot Krievijas impēriju. Tas norāda uz galēju agresiju, lai iekarotu jaunas zemes. Krievija var veikt uzbrukumus Ukrainas teritorijai, bet tālāka attīstība nav iespējama, jo ir nepietiekama militārā un ekonomiskā jauda. Milzīga loma būs Rietumu noteiktajām sankcijām, kas apturētu Krievijas ienākumus," TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

"Ja sankcijas izpaliks, mēs praktiski finansēsim kara darbību Ukrainā. Visai Latvijas sabiedrībai es gribu pateikt - jums nevajadzēs mukt, jo mēs atrodamies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros, aizsardzība darbojas momentāli. Šeit nebūs nekādu okupantu un 1940.gads."
NBS komandieris raidījumā norādīja, ka ir jādara viss iespējamais, lai Latvija būtu aizsargāta, lai mēs neiekļūtu šī kara ietekmē, taču paredzēt Krievijas turpmāko agresiju esot ļoti grūti.

Patreiz varot analizēt un spriest par Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. Ja kādreiz esot bijušas aizdomas, ka Putina galvenais mērķis ir atjaunot Padomju Savienību (PSRS), kas satāv no republikām, tad tagad pēc viņa stundu garās runas var spriest, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot Krievijas impēriju, nevis dot kaut kādu autonomiju vai suverenitāti republikām.

“Tas norāda uz galēju agresiju, stratēģijas maiņu, lai iekarotu jaunas zemes, kur nebūs nekādas kultūras autonomijas, nebūs pašnoteikšanās. Jebkura ekonomiskā vai politiskā darbība būs absolūti pakļauta Maskavas diktētajai valdībai”, uz Krievijas patiesajiem nodomiem norādīja Leonīds Kalniņš.

Runājot par situāciju uz šo dienu pie Ukrainas robežām, kur Krievijas armija koncentrē savus spēkus, tad skatoties no militārās stratēģijas NBS komandieris norāda, ka Krievija var veikt uzbrukumu Ukrainas teritorijai, bet tālākā attīstība, uzturēšanās Ukrainas teritorijā, neesot iespējama. Apakšā esot nepietiekama militārā un ekonomiskā jauda, lai to nodrošinātu.

Kā vienu no galvenajiem ieročiem cīņā ar Krieviju Kalniņš minēja sankciju piemērošanu. “Šeit milzīga loma ir Rietumiem un realizētajām sankcijām - Krievijas ienākuma avotiem, ko Krievija saņem pārdodot naftu un gāzi, ja tas tā paliek, tad mēs praktiski finansējam kara darbību Ukrainā”.

NBS komandieris norādīja arī uz Baltijas valstu svarīgo sadarbība, jo palīdzot Ukrainai mēs parādam savu attieksmi. “Nav pieļaujama nekāda agresija no mūsu kaimiņa puses, nekāda agresija pret cilvēciskajām vērtībām. Nevar būt tā, ka kāds lemj - būt valstiskumam vai nebūt, ko ar to darīt, kādā organizācijā iestāties un kādā nē. Tas nav pieļaujams!”

Uz žurnālistes jautājumu - ko darīt Latvijas iedzīvotājiem šajā situācijā, Kalniņš atbildēja pārliecinoši: “Sabiedrībai ir jāparāda savs spēks, nav nekur jāmūk un jāslēpjas. Ir jāsaglabā miers un saprātīga domāšana. Visai Latvijas sabiedrībai es gribu pateikt - jums nevajadzēs mukt, jo mēs atrodamies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros, aizsardzība darbojas momentāli. Šeit nebūs nekādu okupantu un 1940.gads”.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.