VDD brīdina: Paplašinoties agresijai pret Ukrainu, Krievijas specdienesti var izvērst vēl intensīvākas aktivitātes pret Latviju

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Krievijai turpinot paplašināt agresiju pret Ukrainu, atsevišķās jomās Krievijas specdienesti var izvērst vēl intensīvākas aktivitātes attiecībā uz Latviju, atzīst Valsts drošības dienests (VDD).

Krievijas pret Latviju vērstās aktivitātes jau ilgstoši ir galvenais drauds Latvijas nacionālajai drošībai. Tās ir intensīvas un daudzveidīgas neatkarīgi no notikumiem starptautiskajā drošības vidē, skaidroja dienestā.

Krievija attiecībā uz Latviju izvērš gan izlūkdarbības, gan plašu nemilitārās ietekmes aktivitāšu klāstu, kura mērķis ir izplatīt Latvijas sabiedrībā Kremļa interesēm atbilstošus vēstījumus, veidojot labvēlīgu attieksmi pret Krieviju un veicinot tai izdevīgu lēmumu pieņemšanu un notikumu attīstību Latvijā, norādīja dienestā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luganskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.

Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās, bet otrdien Federācijas padome viņu pilnvaroja karaspēka izmantošanai aiz valsts robežām.

Rietumi ir stingri nosodījuši šo Putina soli un gatavojas piemērot Krievijai sankcijas.

NATO jau ir pastiprinājusi savu klātbūtni alianses austrumos, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO jau pirms vairākām nedēļām deva rīkojumu reaģēšanas spēkiem būt augstākā gatavības līmenī un NATO ir gatavībā 100 iznīcinātāji un 120 kuģi.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.