Ņemot vērā pieaugošo alternatīvo finanšu tehnoloģiju un pakalpojumu nozīmi sabiedrības ikdienā, nebanku nozares uzņēmumi cītīgi seko līdzi sabiedrības finanšu labklājībai un nostājai pret sniegtajiem finanšu pakalpojumiem. 2017. gadā veiktajā pakalpojumu un salīdzināšanas portāla Gudriem.lv sabiedriskās domas pētījumā ir noskaidrots, ka 76,7% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir ņēmuši kredītu. Visbiežāk latvieši ir izmantojuši patēriņa un hipotekāros kredītus, distances kredītus, līzingu, kredītu studijām un kredītlīnijas.
Kā iepriekš izskanējis Latvijas medijos, TV šovu zvaigzne Violeta Stepanovas aicinājusi viņas atbalstītājus sūtīt sieviete naudu, lai tiktu vaļā no kredītu nastas. Latviešu hip hopa pārstāve MC Kat saviem sekotājiem izplatījusi ironisku aicinājumu.
Latvijas mājsaimniecībām mājokļa iegādei bankas šogad marta beigās kredītos bija izsniegušas kopumā 4,395 miljardus eiro, kas ir par 0,4% jeb 17,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie Ombuda, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, tādējādi padarot procesu daudz ātrāku un efektīvāku nekā, ja tas tiktu darīts tiesvedības ceļā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas Ombuda funkciju veiks zvērināts advokāts Gvido Bajārs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šobrīd sniegtie dati par izmaiņām Latvijas komercbanku kopējā kredītportfelī parāda tikai starpbanku kredītu pieaugumu.
Latvijas mājsaimniecībām banku izsniegto patēriņa kredītu apmērs šogad 11 mēnešos pieaudzis par 8,9% jeb 40,3 miljoniem eiro un novembra beigās bija 493,1 miljons eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Kopš gada sākuma spēkā esošās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas skar arī nebanku sektoru, ir devušas pozitīvu efektu, atzīst gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti, gan arī alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji: aizņēmumu likmes ir samazinājušās un arī kredītu kvalitāte uzlabojas.
AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".
Ātro kredītu izsniedzēji bezatbildīgi mēģina uzspiest cilvēkiem kredītus – pie šāda secinājumi nonākusi Linda Novicka, kas intereses pēc telefoniski aprunājās ar vienu no ātro kredītu izsniedzējiem.
Valdība noraidīja Ekonomikas ministrijas divus priekšlikumus uzlikt papildu maksājumus tieši ģimenēm ar bērniem, lai savāktu naudu mājokļa kredītu garantijām ģimenēm ar bērniem, taču nekādus citus naudas avotus šīm garantijām neatrada.
Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv parādījies kārtējais apgalvojums, ka pēdējos mēnešos Latvijas komercbankas sākušas vairāk naudas izsniegt, nekā atgūt no parādniekiem.
Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumā, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem. Šobrīd kredītņēmējiem jārēķinās ar aptuveni 8–47% likmi aizdevumiem bankās un no 62 līdz 132% – aizņēmumiem nebanku sektorā.
Jaunākā Gudriem.lv aptauja, kura bija veltīta iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanas paradumiem, tajā skaitā – ātrajiem kredītiem, ir parādījusi jaunas tendences. Ja 2010. gadā 35% respondentu ņēma ātros kredītus, lai izdzīvotu līdz algas dienai, tad uz šo brīdi tādu ir vien 15%. Pirms 5 gadiem (2011. gadā) katrs piektais ņēma ātro kredītu, lai nomaksātu hipotekārā kredīta vai līzinga maksājumu, šobrīd šiem mērķiem aizņemas vien 3% respondentu. Kopumā iedzīvotāji vispozitīvāk vērtē tādus aizdevuma veidus kā līzings (33.4%), savukārt otrajā vietā – hipotekāros kredītus.
Ekonomikas ministrija grib iekasēt naudu no atbalstu mājokļu pirkumam saņēmušām ģimenēm ar bērniem, lai par šo naudu atbalstītu nākamos mājokļu pirkumus ģimenēm ar bērniem.
Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas. Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek. Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā*.
Pagājušajā gadā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir audzis par 11,5%, konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Līdz ar jauno gadu stājušies spēkā vairāki jaunumi patērētāju tiesībās, kas aizsargās kredītņēmējus no neadekvāti lieliem soda procentiem un palielinās patērētāju iespējas sevi aizstāvēt, ja iegādāta prece ar brāķi.