Šogad dzēsīs 606 valsts garantētos studiju kredītus

© Scanpix

Valdība šodien apstiprināja rīkojuma projektus par studiju un studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2016.gadā.

2016.gadā valsts garantēto studiju un studējošo kredītu dzēšanu varēs uzsākt 134 izglītības jomā strādājošie, 57 augstāko mācību iestāžu un zinātnisko institūtu speciālisti, 55 sociālie darbinieki, 30 kultūras jomā un 63 veselības aprūpē strādājošie, 246 valsts pārvaldē nodarbinātie, kā arī 21 speciālists, kurš pēc ārvalstīs iegūtas augstākās akadēmiskās vai augstākās profesionālās izglītības uzsācis darbu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās - to paredz valdībā šodien apstiprinātie rīkojuma projekti par studiju un studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2016.gadā.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās un attiecīgajai jomai nepieciešamajās profesijās, Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu sagatavo un iesniedz apstiprināšanai valdībā profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem no valsts budžeta līdzekļiem tiks dzēsts studiju un studējošo kredīts. Informācija tiek gatavota sadarbībā ar nozaru ministrijām, kurām deleģēts pienākums izvērtēt un izlemt, kuri no attiecīgās jomas speciālistiem būtu iekļaujami profesiju sarakstā. Lēmumu ministrijas pieņem, vispusīgi izvērtējot attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktus, statistikas datus un pētījumus, kā arī ņem vērā to, cik lielā mērā konkrētās profesijas pārstāvju skaits Latvijā ir nepietiekošs, kāda ir viņu darba samaksa un amata pienākumu veikšanai nepieciešamais zināšanu apjoms.

Kredīta dzēšana no valsts budžeta līdzekļiem ir viens no mehānismiem, lai stimulētu valstij nozīmīgu jomu profesiju pārstāvjus izvēlēties sabiedrības interesēm atbilstošu profesionālo darbību. Tā ir arī viena no iespējām mudināt jaunos speciālistus strādāt savā profesijā, kā arī novērst speciālistu aizplūšanu no mazāk apmaksātajiem amatiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais