Aptauja: Iedzīvotāji izturas atbildīgāk pret ātrajiem kredītiem

© Scanpix

Jaunākā Gudriem.lv aptauja, kura bija veltīta iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanas paradumiem, tajā skaitā – ātrajiem kredītiem, ir parādījusi jaunas tendences. Ja 2010. gadā 35% respondentu ņēma ātros kredītus, lai izdzīvotu līdz algas dienai, tad uz šo brīdi tādu ir vien 15%. Pirms 5 gadiem (2011. gadā) katrs piektais ņēma ātro kredītu, lai nomaksātu hipotekārā kredīta vai līzinga maksājumu, šobrīd šiem mērķiem aizņemas vien 3% respondentu. Kopumā iedzīvotāji vispozitīvāk vērtē tādus aizdevuma veidus kā līzings (33.4%), savukārt otrajā vietā – hipotekāros kredītus.

Pēc aptaujas datiem, tikai katrs piektais no respondentiem ir noformējis ātro kredītu. Visbiežāk cilvēki ātro kredītu noformē 3 gadījumos - ja nepietiek naudas līdz algai (15%), ja nepietiek līdzekļu kādas lielākas lietas iegādei priekš mājas vai ģimenes vajadzībām (12.5 %) un tajā gadījumā, ja nepieciešams segt komunālo maksājmu rēķinu (4%). Tikai šogad ir parādījušies jauni mērķi, kuriem cilvēki sākuši ņemt ātros kredītus - dārgas ārstēšanās izmaksas un komunālo pakalpojmu parādi. Tomēr cilvēki vairs nenoformē ātros kredītus, lai rastu līdzekļus emigrēšanai no Latvijas - 2010. gadā tādu bija ap 2% no respondentiem.

Iezīmējusies vēl viena tendence - iedzīvotāji daudz atbildīgāk attiecas pret ātrajiem kredītiem. Tie no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka nekad nav noformējuši ātros aizdevumus, ir paskaidrojuši šāda lēmuma iemeslus. Pirmajā vietā (29,3%) ir minētas pārāk augstās procentu likmes šim kredītu veidam, cilvēki nav gatavi pārmaksāt. Otrajā vietā (23,9%) - principā nevēlēšanās ņemt kredītu, tādējādi ievelkot sevi parādos. Trešajā vietā (22,3%) - neuzticēšanās ātro kredītu kompānijām kopumā.

Uz jautājumu “Kuru no finanšu pakalpojumiem Jūs vērtējiet pozitīvi?” respondenti vispozitīvāk novērtējuši līzingu (33,4%), hipotekāros kredītus (24,9%) un patēriņa kredītus (16,7%).

“Savā darbā mēs redzam, ka iedzīvotājiem praktiski nav sūdzību par kompānijām, kuras sniedz līzinga pakalpojumus”, stāsta Konsultāciju un mediācijas centra speciāliste Diāna Kvedere. Konsultāciju un mediācijas centrā bez maksas pieņem iedzīvotjus ar kredīta poblēmām.

Visvairāk problēmu ir ar hipotekārajiem kredītiem un diemžēl, šajā jomā krīze Latvijā vēl nav beigusies. Samērā daudz grūtību ir ar ātrajiem kredītiem, kad cilvēki nevar tos laikā nomaksāt, ņem jaunu kredītu, tādējādi iekļūstot kredīta lamatās. Taču tagad Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai ir īpašs pakalpojums un konsultācijas tiem kredīta ņēmējiem, kuriem ir grūtības ar ātro kredītu atmaksu.

Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas direktors Gints Āboltiņš skaidro, ka 86,12% ātro kredītu tiek atmaksāti laikus. “Tas ir optimāls rādītājs, kurš ir samērojams ar analogu rādītāju banku sektorā. Tādēļ nav iemesla apgalvot, ka ātro kredītu nozare piedzīvo grūtības un tai ir nepieciešama papildus uzraudzība. Turklāt, no šī gada 1. janvāra ir stājušies spēkā daudzi ierobežojumi kompānijām, kuras izsniedz alternatīvus aizdevumus un mēs uzskatām, ka ir nepieciešams vismaz gads, lai novērtētu šo izmaiņu ietekmi uz tirgu.”

Turpinājumu lasiet nākamajā lapā

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Latvijā

Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.

Svarīgākais