Pērnā gada izskaņā no Starptautiskās kosmosa stacijas Zemes orbītā tika izvietoti pieci tā saucamie “CubeSat” miniatūrie satelīti. To vidū bija arī koka satelīts “LignoSat” no JAXA (Japānas Aviācijas un kosmosa izpētes aģentūras), kas pēta koksnes izmantošanu kosmosā, vēsta portāls "phys.org".
Pasaules ekonomikai aizvien vairāk dodoties deflācijas virzienā, vieni no pirmajiem, kas spiesti saskarties ar realizācijas cenu kritumu, ir ražotāji. Arī Latvija šajā sakarā nav izņēmums, un vairums rūpniecības apakšnozaru saskaras ar to, ka pa ceha vārtiem izbraukusī produkcija kļūst aizvien lētāka, un gadījumā, ja šis process ieilgs, cietīs tautsaimniecība un algotais darbaspēks.
Atbilstoši iepriekšējām prognozēm kurināmā koksne turpina stabilu lejupslīdi, apses malkas cenai sasniedzot 50 eiro par kubikmetru, vēsta meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" pārstāvji.
Pēc aizlieguma Eiropas Savienībā (ES) importēt Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktus uz Latviju sākušas plūst kravas no Kazahstānas un Kirgizstānas - valstīm, kurās ir ļoti maz meža un no kurām Latvija agrāk neko tādu nebija pirkusi, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauž Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Eiropas Savienība (ES) pieprasa apspriešanos ar Krieviju Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) par Krievijas noteiktajiem eksporta ierobežojumiem koksnes izstrādājumiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.
Izrādās tomēr, ka, sadedzinot koksni, nekādi sēra dioksīda izmeši neveidojas, cilvēki nemirst un mazo katlumāju noteikumos vienkārši pieļauta dumja kļūda. Pēc Neatkarīgās publikācijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija labo brāķi “Noteikumos par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”.
Šī gada sākumā valdība pieņēmusi jaunus “Noteikumus par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”. Tie izraisīs sadārdzināšanos siltumam, kas saražots mazajās katlumājās, un tādu Latvijā ir ļoti daudz – aptuveni 1500.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles inspektori, veicot koksnes iepakojamā materiāla kontroli, koka paletēs no Ķīnas atklājuši bīstamu augu karantīnas kaitēkli - priežu koksnes nematodi.
Ikvienam cilvēkam, kurš savus iztikas līdzekļus gūst saistībā ar mežiem un koksnes pārstrādi, ir jābūt gatavam, ka viņa saimnieciskā darbība var tikt ļoti jūtami ierobežota.
Pagājušajā gadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība sasniegusi 2,040 miljardus eiro, kas ir 3,1% pieaugums salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad šis rādītājs bija 1,978 miljardi, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati.
Pētot Latvijas kokrūpniecības eksportu uz Ķīnu, nozares federācija noskaidrojusi, ka mītu par Latvijas zaļās bagātības izniekošanu pie dzīvības uztur statistikas kļūda. Izrādās, ka zāģbaļķu eksports ir gandrīz uz pusi mazāks, nekā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde, un tas nozīmē, ka Latvija ne tikai cērt un pārdod, bet arī ražo koksnes produktus, radot pievienoto vērtību.