Šī gada sākumā valdība pieņēmusi jaunus “Noteikumus par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”. Tie izraisīs sadārdzināšanos siltumam, kas saražots mazajās katlumājās, un tādu Latvijā ir ļoti daudz – aptuveni 1500.
Kamēr sabiedrības un politiķu vairākums ir aizņemts ar pandēmijas seku apsaimniekošanu, valdības saspringtajā darbakārtībā pamanās izspraukties arī pa kādam ar sērgu nesaistītam normatīvo aktu projektam. Trūkst pārliecības, vai sabiedrība, uz kuru šie normatīvi attiecas, vispār pamana un spēj ietekmēt jauna regulējuma tapšanas gaitu.
Apkures katlu radītajiem izmešiem ir ietekme gan uz siltumenerģijas tarifiem, gan dabas resursu nodokļa aprēķiniem. Saskaņā ar jauno kārtību malka savā kaitīgumā tiek pielīdzināta oglēm, kas pats par sevi ir absurds.
Neatkarīgās uzmanību uz šo problēmu vērsa Andis Vaičulis, kurš pats daudzus gadus strādā vides aizsardzības jomā un pašlaik klientu uzdevumā rēķina katlumāju emisijas un tām piemērojamo dabas resursu nodokli. Vienam no klientiem - nelielam kokapstrādes uzņēmumam ar katlumāju pašu vajadzībām - maksājums no 200 eiro gadā tagad pieaugs līdz 2000 eiro. Tās ir desmit reizes, un pie vainas ir tieši jaunajos MK noteikumos iestrādātā izmešu aprēķinu metodika:
“Pirmkārt. Salīdzinot ar veco kārtību, tagad katlu radītās emisijas pieaugs vairākas reizes. Rezultātā pieaugs arī dabas resursa nodoklis vairākas reizes, jo to rēķina proporcionāli emisiju lielumam. Tas savukārt tālāk palielinās siltuma tarifus.
Otrkārt. Uz papīra pasliktināsies gaisa kvalitāte. Agrāk malku dedzinošām katlumājām nerēķināja SO2 emisijas, tagad tās „radīs” lielas emisijas un arī pārējo vielu emisijas pieaugs vairākas reizes. Rezultātā izrādīsies, ka mazā ciema katlumāja pēkšņi būtiski piesārņos gaisu.
Treškārt. VARAM popularizē saukli - piesārņotājs maksā. Tomēr jaunā kārtība paredz, ka katlumājas maksās par piesārņojumu, kuru nemaz nerada.” Tādas sekas jaunajiem noteikumiem paredz Andis Vaičulis. Atbilstoši jaunajiem aprēķiniem katlumāja, kas dedzina dabasgāzi, uz papīra emitē 2-4 reizes vairāk nekā pērn, un aptuveni 6-7 reizes vairāk, dedzinot šķeldu.
Tas, ka noteikumi perspektīvā izraisīs sadārdzinājumu, atzīts arī MK noteikumu anotācijā:
“Papildu izmaksas var tikt radītas to sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuriem ir iekārtas ar jaudu līdz 1 MW, jo šo iekārtu darbībai nākotnē plānots piemērot stingrākas emisiju prasības. Kopējais iekārtu jeb emisijas avotu skaits ar jaudu zem 1 MW varētu būt indikatīvi ~ 1500.”
Turpat norādītas arī sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmēs. To ir daudz:
“Uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, kuras darbina sadedzināšanas iekārtas, vides konsultāciju uzņēmumi, mērījumu laboratorijas, Valsts vides dienests, kā arī visa sabiedrība, kas gūst labumu no tā, ka tiek ierobežots sadedzināšanas iekārtu radītais piesārņojums.”
Protams, uz nepieciešamību trīs gadalaiku garumā sildīties var šauri raudzīties tikai no izmešu radīšanas viedokļa, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to dara.
Lūk, garāks citāts no ministrijas sagatavotā komentāra:
“Nevajadzētu noliegt to, ka kopumā malkas dedzināšanas rezultātā rodas gaisa piesārņojums. Dedzinot malku, izdalās tikpat daudz putekļu jeb smalko kaitīgo daļiņu, cik dedzinot ogles, tāpēc VARAM uzskata, ka šajā gadījumā tiešām tiek ievērots princips “Piesārņotājs maksā” un tādējādi lielākie piesārņotāji tiek motivēti izvēlēties videi draudzīgākas tehnoloģijas, atbilstošu kurināmo, kā arī atbilstošā kārtībā uzturēt savu apkures katlu, lai neradītu tik lielu gaisa piesārņojumu. Latvijai ir jānodrošina cilvēku veselībai nekaitīga gaisa kvalitāte un jāpilda starptautiskās saistības, kā arī jāņem vērā fakts, ka tāda atjaunojamā energoresursa kā biomasa plaša izmantošana Latvijā ir radījusi smalko daļiņu un gaistošo organisko savienojumu emisiju pieaugumu pēdējos gados. Ja arī turpmāk tiks veicināta biomasas izmantošana, nekompensējot un nesamazinot šī kurināmā radīto negatīvo gaisa piesārņojumu un nemotivējot operatorus izmantot jaunākās tehnoloģijas, kas rada zemākas emisijas, rezultātā var tikt radīta negatīva ietekme uz to cilvēku veselību, kas dzīvo šo katlumāju apkārtnē.” Jāatgādina vēl pirms dažiem gadiem valsts pati veicināja un aicināja mazo katlumāju pāreju no mazuta vai dīzeļdegvielas uz šķeldu. Pilnas ceļmalas krūmu, atjaunojams resurss. Pēc klimatneitralitātes pasludināšanas koksne nokļuvusi melnajā sarakstā pie akmeņoglēm un mazuta. Tai pašā laikā zaļā gaisma tiek dota centrālapkurē sadedzinātai gāzei, kas nebūt ne visur un ne visiem pieejama. Protams, visos dokumentos tiek piesaukti arī dažādi pasaku risinājumi - saules enerģija un citi bezemisiju siltuma avoti.
Bažām, ka jaunie noteikumi izraisīs apkures izmaksu sadārdzinājumu ministrija nepiekrīt:
“Nepiekrītam minētajam, ka katlumājas maksās par piesārņojumu, kuru nerada. Gadījumos, kad cietās koksnes biomasas sadedzināšanas iekārtas operators līdz šim nav rēķinājis SO2 emisijas, jo tās ir minimālas un ļoti nenozīmīgas, tad arī turpmāk dabas resursu nodoklis par gaisa piesārņošanu ar sēra dioksīdu nebūs jāaprēķina un jāpiemēro.
Nevaram piekrist apgalvojumam, ka pieaugs siltuma tarifi, jo MK noteikumi Nr.17 pieļauj iespēju arī veikt aprēķinus citos veidos un pierādīt, ka radītais emisiju apjoms ir nenozīmīgs, tajos gadījumos, kad uzņēmums ir ieguldījis līdzekļus attīrīšanas iekārtu uzstādīšanā, atbilstoša kurināmā izvēlē un iekārtas pareizā uzturēšanā. Regulējums pieļauj, ka operators var izmantot arī iekārtas izgatavotāja apliecinājumā norādītās vērtības, kā arī izmantot emisijas mērījumos iegūto koncentrāciju.”
Tātad, ka ja negribi maksāt vairāk, vari nodarboties ar emisiju mērīšanu, kas gan tāpat kaut ko maksā. Un vēl piedāvājumā ir apkures katlu mainīšana, jo tie dabā, bet galvenais - uz papīra rada mazāk izmešu. Attiecīgi jaunām iekārtām noteikti zemāki emisijas faktori, kas tālāk tiek izmantoti nodokļa aprēķinos.
Krāsnis sapņiem neatbilst
Pirms pusotra gada, daži vīzdegunīgi toreizējā vides ministra Jura Pūces izteikumi izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā - valdība grasās aizliegt individuālo malkas apkuri. Tad ministrijas ierēdņu korpuss skaidroja, ka, nē - neaizliegs, bet, ja aizliegs, tad ne visiem, un ja visiem, tad ne visur. Tikai sekmēs, veicinās, izglītos, varbūt piemaksās utt. Bet rezultātam galu galā jābūt tādam pašam neatkarīgi no vārdiem, kādos tiek ietērpts mērķis - mazāk krāšņu, mazāk skursteņu vai arī lielāki nodokļi. Tas ierakstīts “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030. gadam”.
Arī mazajām katlumājām un to lietotājiem jārēķinās, ka parasts apkures katls ar parastu skursteni un parastiem dūmiem vairs neatbilst valsts klimatneitralitātes sapņiem.
