Eksperts: Enerģijas un kurināmā tirgū valda "neilgtspējīgs ārprāts"

© f64.lv, Raitis Plauks

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauž Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

"Lai saražotu vienu tonnu granulu, vajag aptuveni 2,6 kubikmetrus izejvielas," teica Klauss, piebilstot, ka, protams, granulu ražošanai izmanto mazkvalitatīvāku un lētāku izejvielu, bet tā tāpat šobrīd ir sasniegusi visu laiku augstāko cenu, jo par to konkurē gan Latvijas siltumražotāji, gan Latvijas dažādu skaidu un šķeldas produktu (piemēram, plātnes, granulas, iepakojuma elementu) ražotāji.

Klauss uzsvēra, ka kopumā enerģijas un kurināmā tirgū valda "neilgtspējīgs ārprāts", kas tikai daļēji skaidrojams ar Krievijas izraisītajām kara šausmām Ukrainā. Viņš skaidroja, ka tagad arī zināms, ka Krievija pārtrauc gāzes piegādes Eiropai pa "Nord Stream", kas situāciju vēl tikai sarežģīs.

"Kā privātpersona, raugoties savā nākamās ziemas siltumtarifā, es būtu tikai laimīgs, ja man būtu iespēja apkurināt māju ar granulām," norādīja Klauss.

LKF ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Ekonomika

Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs - 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi nemainīga, kamēr 19% uzlabojusies, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums. Vislielāko spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem rada ikmēneša tēriņi par pārtiku (negatīvas pārmaiņas piedzīvojuši 66% aptaujāto) un mājokli (62%), kam seko transporta izdevumi (50%).

Svarīgākais